līdz latvijai pēkšņa mīla pret indiešiem vēl nav atnākusi, m. kolēģes no dziļās alūksnes drebēja un baidījās no izvarošanas noliktavā ikreizi, kad indiešu kolēģis gāja garām.

bet nu varētu taču vjetnamiešus atcerēties! es uzaugu vjetnamiešu apsēstā pilsētā, viņi bija brīnišķi, smieklīgās cepurēs un lieliski taisīja ēst (lai gan vienu brīdi gandrīz iznīdēja ogres varžu populāciju), turklāt tagad visi joprojām fano par to gadu augli, kurš perfekti runā latviski (atšķirībā no Cilvēkiem Tur) un vispār komiksu par lāčplēsi uzzīmējis.