uģa kuģa utml sakarā novērojas, ka man apkārt ir daudz daudz vairāk frustrētu cilvēku, nekā to, kuri māk gūt dažādas baudas*. varbūt tāpēc arī tāda liela askētisko prakšu popularitāte, savai frustrācijai piešķirt ētiskuma dimensiju.

ķipa kā es reizi divos gados nopērku sev vienu īsu kleitu (melna, trikotāža) un vienu garo (melna, trikotāža) un berzēju plaukstas, ka tagad aktuāls kļūst #buylessstuff. a patiesībā man uz šmotkām vienkārši nestāv. nē, kas par seksismu. nemitrinās.

*mācēt arī ir jāmāk, jo labi tas redzams ikdienas sportā - tie, kuri gūst visādus tur "laimes hormonus" vs tie, kuri gūst tikai sirdsklauves un besi. vai davai atrodi tos, kuriem baudu sagādā viņu darbs, piemēram.