sparģeļēdāja piezīmes
pēc iespējas ātrāk novārīt. ja jāglabā- vienu vai max 2 dienas mitrā dvielī ledusskapī. es te normāliem 2 ēdājiem, tas būs kāds nepilns kg proporcijas varu iedot.
nomizo ar to mizojamo, rūpīgi (atstātās mizas vēlāk būs cietas), var arī ar nazi, bet ar mizojamo labāk. nogriež apakšējos galus, kādus 2 cm (tie parasti sausi un cieti).
īpaši izvirtušie vispirms novāra mizas un galus, klāt liekot mazliet (kādu pus ēk) sviesta, mazliet tikpat cukura, 2 šķēlītes citrona un bik sāli. tad 10 minūtes vāra, nokāš un šamajā ūdenī liek tos kātus (ja nav speciālā garā sparģeļu katla, tad vienkārši lielā katlā, bet vēlams spicītes pastutēt augstāk, lai nav ūdenī). var vārīt parastā ūdenī, bet sviests, cukurs un citroni jāliek klāt.
vārīšanas ilgums atkarīgs no resnuma. mums patīk pavisam mīksti, tas ir tādiem ne pārāk resnajiem 15 minūtes vārīšana. jo resnāks, jo ilgāk. bet nu tur jāskatās- jāvelk ārā un jāpēta, cik gatavs. vizuāli ir tā, ka izņemts gatavs sparģelis izliecās, bet organoleptiski meklē pašam piemēroto mīkstumu.
nu un vārāmo ūdeni neizlej, to lieto zupām, mērcēm whatever.
tā kaut kā.
lai garšo!
es te par baltajiem, zaļos neesmu gatavojusi.