ja tu par maniem švītīgajiem apgalvojumiem, tad viņi tādi akmenī cirsti ir galvā.
reālā dzīve es jau saprotu, ka vajadzētu kaut kā saņemties un viņus padzēst, bet praktiski tas izdodas ar baigām zobu sāpēm, jo katra piekāpšanās ir kā nodevība pret sevi.
bet ja atrodas otrs, kam netraucē mans ziloņkaula tornis, tad dzīve diezgan raiti ritinās uz priekšu:)