mani tomēr mulsina komentāri aļa "aprūpe nav pieļaujama" un "es nekad nedarītu...", un "tu neesi kalpone"*, (jo īpaši ja runa ir par situāciju, kurā neviens nepieprasa pakalpot, tikai vienai galvā atskrūvējušās pāris skrūvītes, un viņa nemāk savākt savu paniku), tai pat laikā neizkāpjot ārā no rāmjiem, kuros figurē vīrieša pienākums dot un sievietes pienākums saņemt, un citas huiņas.

jo taču nefunkcionē tās attiecības (ne tikai starpdzimumu), kur katrs velk segu uz savu pusi un defaultā ir nodrošinājies ar sarkanām līnijām, prasību sarakstiem un ziloņkaula torni (hā, ar visu to esmu par laulīblīgumiem, pret kopīgiem budžetiem un kopīpašumiem).

*varbūt, protams, es šoreiz pārlasos. ja tā, atvainojos