man šķiet, ka tas ir padomju mantojums. kaut kāda neaozināta matrica zemapziņā, man arī visu laiku ir pašpārmetumi, ka es par viņu pārāk maz parūpējos. un katru reizi, kad viņš izdara ko jauku un nedaudz parūpējas, tāds wtf?! vī! /un neesmu to pelnījusi/.

un man arī daudzi ik pa laikam 'kāds viņš ir labs!' un vecmamma vispār baidās, ka es pret viņu briesmīgi izturos - neaptekāju un šad tad Lieku kaut ko izdarīt nevis palūdzu vai caur puķēm (bet mana pieredze rāda, ka caur puķēm neder, jo vīrieši īsti nesaprot). ja mēs izšķirtos, viņa nebūtu manā pusē :D