jā, šis ieraksts ir par mani, jo es esmu tā, kura izjūt dažādus diskomfortus.

es laikam nepareizi rakstu, bet man nevajag nekādu aprūpi, jo es nejūtos nodzīta, un nejūtu, ka viņš "neko nedara" vai tml. izdomāt kkādus sīkumus, kuros man kaut kados spešel veidos izdabāt? priekš kam, ja man pēc tā neprasās?

man prasās beigt satraukties, bet es nezinu kā, jo nezinu, vai visas huiņas ie beigušās vai tomēr nav, un tiklīdz es atslābšu, tā atkal būs BUM.