šorīt devu m. sliktu padomu un rezultātā gandrīz dabūju saukt viņam taksi (par savām kļūdām ir jāmaksā), lai iekļautos laikā. atvainojos un sajutos pat mazliet priecīga.
jo nu es esmu pietiekoši veca, lai godīgi atzītu, ka sadzīvē esmu visai perfekta. nu, tur saimniecība sakopta, nauda sapelnīta, viss saplānots, sarēķināts, saprogrammēts, un es nekad nesūdzos par pārstrādāšanos utml, jo torčījos no tā*. slikti ir tas, ka pat ja tu saņemies un neauro par tuvinieku neperfektumu, viņi vienalga sajūt tavu vilšanos un nav īpaši priecīgi.

*tāpēc dažreiz nekait pieļurbāties un aizmigt ar seju peļķē, lai nesajustos pārāk paštaisnai

kaifs ir arī pateikt: man NEBIJA taisnība, čista