Īsi sakot, galvenais ēšanas un sporta iedvesmas saits man bija sparkpeople.com (a tos dažus gadus atpakaļ tur reklāmu bija mazāk, interfeisi ērtāki, un dikti forši pie pakāpeniskās dienišķās motivācijas piestrādāts - solīti pa solītim izstāsta, kāpēc jāaizmirst par žurnālu diētām, jāēd tik, cik vajag tieši sev (matemātiski izrēķinot un tad eksperimentāli piemeklējot pielaides), cik liela ir normāla porcija, ka dārzeņi un ūdens nav optional, bet kad dārzeņi apēsti, tad saprāta robežās var da jebko - nu un tur visu svērt, mērīt, sarakstīt, pētīt vitamīnu, minerālvielu utml tabuliņas. Plus kaut kādus vienkāršus spēka vingrinājumus ņūbiem iesaka, kaut ko zālē parādīja arī, bet tas tā, 'jūtos labāk', ne nu tur baigiem rezultātiem. Nu un pakaunina par nesportošanu un palīdz saprast reālus svara mērķus (tai pašā laikā aicinot nefokusēties uz svaru vien, bet arī veselību un pašsajūtu). Nu tā, pozitīvi tas viss. (Kūkas un cepeši sakrita plāna sākuma dzimšanasdiena dēļ, protams, ka regulāri tā nav aršana). Imo viņi arī veģetārās ēdienkartes piedāvāja, bet es gatavās neizmantoju, tikai skaitīju reāli ēsto. Nu un klāt lasīju visu, ko nu varēju atrast par dažādiem pētījumiem - mani gan vairāk interesēja aspekts 'kas izraisa apetīti, kas neatbilst patēriņam' nevis 'tieši cik ob vajag'. Par otro ir Viedokļi, salīdzinošie pētījumi atšķirību neredz, kamēr minimums ir savākts, un tas sanāk arī vegāniem.

Dikāns uz dažām motivācijām labi spēlē. Keto ir... Kaut kas ļoti eksperimentāls.

Edunsporto.lv ir populāra diētu lapa latviski, kur it ka arī - izrēķini sev vajadzīgās kalorijas&uzturvielas , nebadojies, pasporto un viss būs ok. Zintniskāka pieeja par visādām badošanās lapām, bet jā, daļēji vainīga mīta par daudzajiem proteīniem popularizēšanā. (Lai gan no Dikāna un keto tur joprpjām ir tālu.)

Nu un tad pēc pirmā bērna daudz staigāju, vēl mazliet zaudēju, ne tieši skaitot (cik ilgi tad to grāmatvedību var izturēt), bet regulāri sevi nosverot un domājot līdz. Jo nu, zināšanās ir spēks (un stresos ir vājums). Ne nu gluži svaru vēroju lai tiktu pie bērna, tas bija joks, lai atrunātu radus no uzbarošanas mēģinājumiem... Bet it kā tas par ļaunu neesot nācis, kad nu nolēmām.