muzikālajā klubā (hahā) šervuda es pirmo reizi biju pirms padsmit gadiem, kad strādāju par slepeno kokakolas pasniegšanas adekvātuma izvērtētāju (man vēl beigās bija jāpasniedz blociņš ar īpaši svarīgiem punktiem, kurus ievērot katram, kas savā iestādē pasniedz šo maģisko dzērienu).
sēdēju pie galdiņa un ilgi, ilgi gaidīju viesmīli, kura stāvēja pie bāra un ilgi, ilgi gaidīja, kad es pienākšu pati. pēc tam, neapmierināta ar manu mikropasūtījumu, daudz un dikti, un īpaši nepieklusinot balsi sašutusi pārrunāja ar bārmeni manu slinko zadņicu.

vakar ar lenoru pēc divām annām bijām vēlreiz. nopirku dārgāko un mazāko vīna glāzi savā mūžā (5.80 eiro, no kuriem 2 eiro par prieku ieiet šajā iestādē, seriously?). toties bija plastmasas puķes, koncerts ar siņķiku un dziesmām par natašu un mīlīgs uzraksts "vakaros pēc 20.00 virsdrēbēs neapkalpojam".