ja tu kādam palīdzi, tad vēlies saņemt arī kaut ko pretī. man pilnīgi pietiktu ar to, ka palīdzībai būtu manāms kāds efekts, tobiš lai palīdzības objekts justos labi. ja tā nenotiek, ieslēdzas vēlme taupīt enerģiju un nedarīt ņihuja.
tāpat palīdzības mērķis ir ---> iemācīt cilvēkam ar otro, piekto vai piecdesmito reizi tikt ar situāciju galā pašam. ja tā nenotiek, bet, tieši otrādi, spēja tikt galā ar kaut ko atrofējas arvien vairāk, šāda palīdzība ir kaitnieciska un pārtraucama.

protams, ir kaut kādi palīdzības veidi, uz kuriem neesmu spējīga principā. uzklausīt, dot padomu, piezvanīt, noskaidrot, nokārtot, iedot, bļā, naudu - jā. uzklausīt un procesā pūst un vaidēt - nē. tāpat es nesaprotu, kāpēc, ja kādā brīdī notiek kaut kāds besis, tas ir jāvazā sev līdzi visu dienu un nepārtraukti jāatgremo, saindējot jebko, kas tajā dienā vēl varētu notikt. tāpat, ja esmu skaidrā, mans dienas vārdu limits ir visai ierobežots, un, kad esmu to izrunājusi, nevēlos vairs runāt ne par ko. domājams, saprātīgs cilvēks būtu iecietīgs pret manu atsaldētību un rociņas turēšanai ieviestu psihoterapeitu vai da jebko.