ja tu vairāk uzdotu jautājumus Skolotājai, tad saprastu, ka PAR SPĪTI nevajag iedomāties. Mēs vienreiz runājām, ka var iztēloties jebko - ūdensrozi, pieneni vai brokoli, ja nespēj lotosa ziedu. Es, piem., drīzāk iztēlojos pieneni, jo man tā ir ērtāk. Yōgā neko nevajag darīt ar piespiešanos vai par spīti. Un prātam tai laikā ir jābūt rāmam kā nekustīgam ūdens spogulim. Ja tā nav un tu domā, tad pilnīga atslābināšanās nesanāk. Mani arī prāta puse nesajūsmina (es maz lasu grāmatas, piemēram). Laikam tāpēc man patīk tā nedomāšana, jo ikdienā, manuprāt, es domāju pārāk daudz. Un tas ir smadzeņu ir pārējie muskuļi uztrenējas. Tā vismaz es domāju. Mūsu tēvs debesīs.