Šis vismaz "normālo" cilvēku aprindās ar visu DIY kultūru ir vairāk vai mazāk beidzies (tagad atkal nedaudz kaitinoša ir tā tirgošanās ar katru sīkumu par neadekvātām cenām). Bet es varu atcerēties laikus, kad studiju biedrenes uz mani skatījas kā uz spitālīgo, ja es nēsāju pašas adītus cimdus vai šalles. Un toreiz es cepos par to, kā var tā dzīvot, ka neko nemācēt ir tikums un lielākais lepnums kas cilvēkam vien var būt.