man paveicās, jo ar palielu radu daļu iepazinos, jau būdama gandrīz pilngadīga, un uzzināju, kā tas ir - tikt pie radu komplekta bez bērnības sentimentiem, bez uķi-puķi atmiņām, bez citiem uzslāņojumiem. iepazīties, atzīt par nepatīkamiem esam, tapt atzītai par nepatīkamu esam, un pēc dažiem vārgiem, nožēlojamiem un lielākoties atklāti manipulatīviem komunikācijas mēģinājumiem turpmāko komunikāciju pārtraukt nu jau uz visiem laikiem.

manas vecāsmātes vecākā māsa pēc vīra nāves savukārt paziņoja, ka pārdod māju un atlikušo mūžu taisās pavadīt, visticamāk, kanāriju salās, neapgrūtinot sevi ar ģimeņošanos (bērnus-mazbērns atskaitot). nē, jaunu adresi un telefonu neatstās. domāts - darīts. kopš tā brīža ir pagājuši 10+ gadi, bet mana vecāmāte dusmojas joprojām - ne tāpēc, ka viņai ļoti patiktu kāda no savām māsām, bet tāpēc, ka ģimenei jābūt vismaz formāli ģimeniskai.

asinsbalss ir overrated.