Hmm, un kā būtu, ja M. varētu būt vērotājs? Vai Tev pašai tuvākajā laikā nav vajadzīga kaut vai kāda simboliska pārbaude, kurā viņš no malas varētu skatīties un, cerams, gūt iedvesmu, ka nekas traks nenotiek?

P.S. - zināmā mērā M. saprotu. Man ir iracionāls riebums pret ārstiem un pie viņiem pēc iespējas neeju. Varbūt bērnībā sanāca pārāk daudz pie viņiem izvazāties, hvz.