Tie ir mūžīgie jautājumi. Tāpēc es mūždien sajūsminos par Tevis ieviesto (mazliet ironisko) jēdzienu "neglītumkopšana". Ārējais izskats kā sievietes līdzeklis pretējā dzimuma piesaistīšanā un noturēšanā blakus, kas aizvēsturiskos laikos bija vienkārši izdzīvošanas jautājums, mūsdienās tomēr lielākoties ir zaudējis aktualitāti (jo pašām vien tas mamuts mājās ir jāstiepj un arī alas ieeja ar atslēdziņu jāpieslēdz), tomēr viņas joprojām vēl to dara- Rīgas ielās brīžiem sasniedzot baisi perversas virsotnes. Es varu saprast skaistumkopšanu saprāta robežās kā līdzekli, lai (ar pārliecību) prezentētu sevi, piemēram, darba vidē (no kā atkarīga mamuta iespēja nokļūt ledusskapī)- tad tas ir konkrēts izdzīvošanas līdzeklis. Bet nafig sēdēt blakus nevīžīgam, atraugu procesā aizrautīgi iegrimušam vīrieškārtas indivīdam, mokoties 8cm garos papēžos, perfektā meikapā un minikleitā (nesens novērojums kafejnīcā)- tā ir vienkārši mistika.