Man šeit pašai no sevis ir parādījusies tieksme aplikt lakatu un vispār savilkt virsū pēc iespējas ķermeni nosedzošākas drēbes, kad eju ārā. Neviena nemudinātai en sač. Kad padomāju, kāda es agrāk pusplika skraidīju bez krūštura (kuru man vispār nebija kā šķiras) un izspiedušamies krūtsgaliem un īsiem svārkiem, kurus valkāju brīvi kā šortus, un vispār iznesos kā tāds puišelis ieģērbts meiteņu drēbēs, tagad mati ceļas stāvus. Dzimumawareness ir runga ar diviem galiem - bija tik labi, kad ignorance bija bliss, bet kad tās zvīņas nokrīt no acīm, tad iestājas kaut kāda iekšēja ordnunga sajūta mazliet. Ai, es nemāku izskaidrot. Piedod par anglicismiem.