nav tā, ka man pilnīgi riebjas šopings; man patīk ieguldīt lokalitātē un sviestā. šonedēļ esmu iegādājusies kadiķu skrubi berzīti "pokainis" un par 25 saņiem brema stokera romānu скорбь сатаны, izdotu tallinā 1994. gadā.

lokalitātes un sviesta ietvaros šodien tapu izvizināta ar mikriņu pa vecmīlgrāvja mežu; mazliet iestigām smiltīs, bet tad atkal izstigām; kaut kādā brīdī noskaidrojās, ka šoferis ir tiesāts [bet smadzenes pieslēdzās sarunas noklausīšanai par vēlu, lai uzzinātu, par ko], bet attaisnots, beeet spiests samaksāt ~150 ls par nelojalitāti, jo uz tiesu nemaz neieradās. citā mikriņā savukārt sieviete centās pielauzt šoferi nākt viņas dēlam par krusstēvu, bet tas ļoti samulsis murmināja, ka to parasti piedāvā tuviniekiem, nevis random personāžiem.