Varu ieteikt pamēģināt orientēšanos, ja neesi mēģinājusi. Es tur varu noskriet 6 kilometrus, kurus man neviens ne par kādu cenu nevarētu likt noskriet pa asfaltu vienā gabalā. Āķis tur, ka orientēšanās laikā sanāk skriet mazus gabaliņus ar kārdinošu mērķi atrast punktu, kuram tepat kaut kur jābūt, un beigās es esmu šokā par sevi, esmu stundu skrējis pa mežu (nu labi, daļēji arī ejot). Rezultāti man viduvēji viduvējā tautas klasē, tā, ka ir gan prieks par apsteigtajiem, gan mērķis uz neapsteigtajiem.