man skolā vispār bija mūžīgais atbrīvojums, jo ķipa sirds defekts [ko tagad neuzrāda neviena kardiogramma, tā kā, man šķiet, tai ārstei vienkārši bija hobijs diagnosticēt sirds kaites], attiecīgi, biju mēreni tizla tāpat un no sēdēšanas mazāk tizla nekļuvu.
iepriekšējās reizēs, kad mēģināju sākt skriet, te necik daudz nevarēju paskriet, te kāju sastiepu, te saaukstējos [jo skriet ir jāsāk, protams, 31. decembrī un ne dienu ātrāk].
a tagad vot kaut kā. protams, ikviens maratonists par mani pasmietos, bet man šis kilometrs ir reāls [nereāls] sasniegums.