man tā ciba šodien bezpersoniska, bet ko lai dara: biju plānojusi celties septiņos, bet sanāca piecelties piecos, ar izkārtu mēli piedalīties kārtējā Superslepenā Superprojektā, nopelnīt tik un tik, pēc tam pārsauļot ģīmi luksoforsarkanu, apstaigāt visus piekrastes mazveikalus un nevienā neatrast iemīļoto iesala dzērienu, tagad kājas tulznās un viss celiņš odu sakosts. ņehuja vairs nedarīšu, lasīšu brain rules for baby un urbināšu degunu.