darba pleijera skaņas procenti nemelo, pirms nedēļas situācija bija precīzi četras reizes sliktāka [tieši tik daudzas reizes griezu skaļāk, bet pusi tāpat nācās nolasīt no lūpām].

ļoti ceru, ka trešdien man izfutbolēs no slimnīcas ārā, un es varēšu atgriezties savā smilškastē, aiziet ciemos, aiziet pie friziera, izsaukt ellektriķi [atradu pēc sludinājuma vienu, kurš neizklausās pēc loha, nedz arī pēc šņabja91] un darīt visādas citādas triviālas, bet šobrīd neiespējamas lietas. šī ziema velkas jau desmito gadu, bet jums visiem ir vēl dahuja ko zaudēt :>