šito es jau piedzīvoju 2002. [?], kad dzīvoju pie dailes teātra. situāciju vēl bēdīgāku padarīja tas, ka dzīvoklis bija komunaļņiks, kur visi pamazām zaudēja cilvēcisko veidolu. bērnu daktere līga savsem afigela, caurām naktīm skraidīja pa gaiteni un pīpēja, un kliedza, un lēkāja laura reinika [uz pilnu skaļumu] pavadījumā.