vēl tajā pašā restorānā es laikam sapratu, ko nozīmē tā slavenā Īstenā Sievišķība. tā ir spēja sēdēt, smaidīt un uz jebkādu totālāko sviestu, ko tev borē pusdienu biedrs, atbildēt nevis: pat ezis zina, ka īstenībā taču...!, bet gan: jā, jā, vai, cik interesanti. vai arī tas ir budisms, es nezinu, bet es to beibi apbrīnoju.