tā, es tiešām esmu iegājusi nīgrajā fāzē un kādas dienas tur varētu arī palikt [par spīti tam, ka sēžu un dzeru armēņu granātābolu vīnu nur-nur].

kā tas nākas, ka ikreiz, kā ieeju stilīgo lupatu bodē, es atceros грязное голодное детство?
šodien, piemēram, atradu reitūzenes par vairākiem desmitiem tugriku, mats matā diegs diegā kā tās, kuras es biju spiesta novalkāt visu bērnību [augšanas procesā tās tika ārdītas, un iegūtā dzija tika pieadīta klāt jaunai, un tā tālāk un tā joprojām].
slavenais desigual, kurš mētājas turpat blakus, savukārt atgādināja vasaras brīvlaiku ludzā, kad ielāpus lika no jebkā [rūtains uz puķaina, jū nou], kas pagadās pa rokai [un ļāva nemazgāties katru dienu! man bērnībā besīja mazgāties].

nākamreiz ar tādiem pašiem panākumiem iešu šopingot skapī, jo mom will never throw away old garments because they make good "tryapki", kā vēsta mana jaunā mīļākā lasāmviela http://www.russiangirlproblems.com/