Līdz vispārējam absurda teātrim mēs noteikti nonāksim (principā, es teiktu, ka vēl vairāk - ka mēs jau šobrīd sākam ieņemt sēdvietas). Problēma ir ar izeju no šī stāvokļa un iespējamas augšupejas scenārijiem; pasaulei (visai pamatoti) arvien spēcīgāk apnīk izdalīt finanses šī kartes nostūra uzturēšanai, pie tam šķiet, ka t.s. nation-state institūts arvien nepārprotamāk ļodzās arī globālā mērogā.