mans mīļākais latviešu radio stāsta par latviešu unikālo nekrokultūru un senu paražu rīkot pēc kapu svētkiem zaļumballi, lai atrastu tajā nelaiķa/nelaiķes aizvietotāju.
savukārt kapu svētkos kāda tante pukojās uz otro vīru - vai nu tiešām vajadzēja ņemt un nomirt, nevarēja pirms tam piezvanīt.
savukārt dzīvesbriedis dāvāja man, savai nultajai sievai, kātus ar ziediem uz tiem pūķes pūķiem. saka, ka no kapiem nav spēris.

bet vispār jūlijai sāk apnikt interneti, tāpat kā viss, kas palīdz nosist laiku.