Zaļā skola: divklasīga elementārskola un vienlaicīgi bērnudārzs. (Zaļās skolas dedzināšanu gan
bija iecerējusi arī 1906. gadā: soda ekspedīcija.) Var tikai minēt, kāpēc nodega Zaļā skola, kas
bija Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā no 1986. gada līdz 1996. gadam kā
vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.634 (apstiprināts ar Rīgas pilsētas izpildkomitejas
lēmumu Nr.304 1986. gada 4. jūlijā), kuras restaurācijai jau 1984. gadā Restaurācijas
projektēšanas kantoris bija izstrādājis restaurēšanas un atjaunošanas projektu – kopā ar blakus
esošo Rotandu jeb „Svētnīcu”, kā to dēvēja pats A. Dombrovskis. Bet varbūt šis jautājums
jāuzdod, nu jau bijušiem un pēdējiem ēkas īpašniekiem (pēc 1986. gada)- rūpnīcai
”Komutators”(vīriešu kopmītne), SIA „Baltaks” un Rīgas Domes Īpašuma departamentam, kas
ēku īrējusi kā pēdējiem ēkas lietotājiem pirms tās nodegšanas - Rīgas Betānijas Baptistu draudze.
Vai maz kāds zina, ka par „Ziemeļblāzmas”, Zaļās skolas un Rotandas likteni iestājušies: jau
1981. gadā prozaiķis Andrejs Jakubāns un Rīgas galvenais arhitekts Gunārs Asaris, ka
deviņdesmito gadu sākumā par bērnudārza ierīkošanu Zaļās skolas ēkā, balstoties uz bērnudārzu
vēstures izpēti, Rīgas Domei lūgumu rakstījusi pirmsskolas speciāliste Marta Aveniņa, bet 2006.
gadā par ēkas ļaunprātīgu dedzināšanu ierosinātas četras (!) krimināllietas un tomēr Zaļā skola
nodega, un tās vēsture glabā stāstu par 17 dedzināšanās epizodēm. Jau 2007. gadā Rīgas pilsētas
būvvaldes Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (RKPAN), ņemot vērā Valsts Kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) 23.02.2007 vēstuli Nr.01.4.-01/651 par valsts
aizsardzības vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli Nr.8164), ir sagatavojusi atzinumu par
arhitektūras un plānošanas nosacījumiem atjaunošanai un iespējai veikt papildus apbūvi. Kāpēc
gan papildus apbūvi? Zaļās skolas ēkai liktenīgs ir 2008.gada pavasaris, kad Rīgas Domē tiek
virzīts privatizācijas pieteikums un to bez ievērības neatstāj Vecmīlgrāvja attīstības biedrības
aktīvisti. 2008. gada 15.aprīļa Rīgas Domes sēde ieies bērnudārzu vēsturē ne tikai ar piketu pie
Domes ēkas, bet arī ar to, ka pirmo reizi Rīgas Domes sēdē pēc privātpersonas lūguma Rīgas
Domes mērs Jānis Birks lūgs domniekiem atļauju viņus pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīt
bērnudārzu privātvēsturnieces Vinetas Jonītes viedokli, par Zaļās skolas nozīmību bērnudārzu
izveidē un attīstībā Latvijā, kā arī nepieciešamību Zaļo skolu un tās teritoriju iekļaut
Ziemeļblāzmas kompleksa sastāvā un domnieki pieņems lēmumu: noraidīt privatizācijas iespējas.
Vēl pāris dienas un Rīgas Domes Īpašuma departaments piešķirs izpētes darbiem 80 000 latu. Vēl
pēc pāris dienām, partijas „jaunais laiks” izbraukuma sēdes laikā Zaļā skola tiks aizdedzināta
vēlreiz. Iesāktās aktivitātes Zaļās skolas atjaunošanas lietā sasniegs arī Latvijas Valsts prezidentu
Valdi Zatlera kungu un Latvijas valsts prezidenta kancelejas 22.05.2008 atbildes vēstulē Nr. 1345
Vinetai Jonītei apstiprinās atbalstu šī kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanai un atjaunošanai.
Atklāts paliek jautājums: vai Latvijai izdosies saglabāt Augusta Dombrovska mantojuma
sastāvdaļu- speciāli bērnudārzam no privātīpašnieka pirkto zemesgabalu Vecmīlgrāvja
visaukstākajā kāpā un uz tās celtās ēkas piemiņas vietu?