es tikai vienu reizi laikam esmu pamanījusi rokas [nesen, sabtransportā]. tāda reāli raupja, ķipa sastrādāta āda [te it kā varētu sievieti pažēlot, moš grūša dzīve], ja vien nebūtu nagu - ļoti garu, rūpīgi apvīlētu, nolakotu, ar visādiem ķinkēziņiem. es nez, ja cilvēks tik ļoti centies ar nagiem [un acīmredzot nav smaga darba apgrūtināts, jo nagi tādu nepavilktu], kāpēc rokas nevar ar prastāko krēmu reizi nedēļā sasmērēt.

vot, laikam kā reiz tas arī iesēdināja galvā pārdomas par manikīru :)