pms - laba lieta.
vai citādi man, mūžīgā čillā dzīvojošai, ienāktu prātā tomēr atslēgt visas ellektrības un palūrēt, vai skaitītājs turpina griezties? [turpina gan]
vai pamanīt un novērst vēl šādus tādus interesantus sīkumus [gaaarš stāsts].

protams, ikdienas paranoja sit tik augstu vilni, ka pusceļā jāapstājas, jāapgriežas un jāiet cik tur tie km atpakaļ, lai pārbaudītu vai durvis tiešām ir aizslēgtas [tāda paranoja man ir visu laiku, bet citās dienās man tomēr izdodas tai pretoties].

sievietēm ar pms vajadzētu iet cīņās, piedzīt parādus, klāt asfaltu... kādas vēl tur mēdz būt relaksējošas un prātu nomierinošas nodarbes...