mums atkal ņirdzīgi, mamma piļīja brāli, lai viņš vienreiz tos lūžņus aiznes uz konteieru. Piļīja, piļīja, kamēr laimes māte atsūtīja gariņus. Viņi pat piekareni nesabojāja, jo bija izrāvuši skaviņu un atslēga turpat mētajās. Tas tikai vairoja mana brāļa pārliecību, ka visas problēmas atrisinās pašas un ja neatrisinās, tas nozīmē, ka nav bijušas atrisināmas :D