Viss jau ir forši, bet - lai arī ērces varbūt kož reti un tās, kuras pārnēsā vīrusu, ir vēl retākas, tas retais cilvēks, kuram trāpās inficēta ērce, (un kurš neietilpst tajos procentos ar dabisko imunitāti) slimo un slimo smagi.
Manai māmiņai nepaveicās - viņu sakoda pirms 33 gadiem, viņa slimoja kārtīgi, jo dabīgā imunitāte nepaglāba, mēnešus pavadīja slimnīcā un meningīta dēļ pēc tam mācījās no jauna staigāt. Tagad (vēl nav sešdesmit gadu) ir acīmredzamas (un smagas) neiroloģiskas veselības problēmas tieši pārslimotā encefelīta un meningīta dēļ. Viņu, starp citu, sakoda ērce pilsētas autobusā.
Es potējos centīgi un savu bērnu arī centīgi potēšu, jo - ja nu mums arī kādā brīdī nepaveicas? Bet nu es laikam vienkārši neesmu pārāk optimiska veselības jautājumos.