Ieraksta vērts

Šodiena ir tā diena, kad esmu kļuvis par pilnvērtīgu SIA "Lattelecom Technology" saimes locekli. Tas ir tā teikt, esmu noslēdzis līgumu. Amats ir jaunākais programmētājs. Pateiktu to kursa biedriem un izbijušajiem kursa biedriem, noteikti skatītos uz mani tā kā sektā būtu iestājies. Bet dzīve iegrozās tā kā to neviens negaida, laikam varbūt tomēr, es nedaudz gaidīju, ka nāksies strādāt profesijā, kuras lekcijas esmu cītīgi bastojis 3 gadus.
Vajadzētu beidzot uzsākt rakstīt kursa darbu, kuru vajadzēja nodot "vakar" jeb 23. aprīlī. Jāaizstāv ir 1. jūnijā.. tāpēc nākamnedēļ spiedīšu uz kursa darbu. Jānodod rīt prakses atskaite un piektdien jāaizstāv prakse. Bet prakse ir tik nopietns pasākums, ka mans metodoloģiskais vadītājs man neatbild 2 nedēļas, dažam labam vairāk kā mēnesi. Prakse vadītāja arī neuzskata par pienākumu vispār kādam atbildēt + neviens no šiem cilvēkiem nebūs prakses aizstāvēšanā. Vieglāk man, bet tomēr, tas ir tik nopietni, ka viņiem visiem pa lielam ir pie vienas vietas.

Nesen saņēmos uzrakstīt kaut ko milzīgu kaut ko lielu.. nu vismaz iekšēji saņēmos.. Un haha.. izrādās, ka prāts par īsu un spējas par šauru, lai spētu, kaut ko uzrakstīt kā rakstu, stāstu, pasaku.. vienalga sauc kā gribi. Tāds wannabe rakstnieks, ja tā var to saukt, palikšu uz ilgiem varbūt visiem laikiem. Smieklīgi, ka visu ko var izteikt un izdomāt muļķības ar visādiem fantāzijas lidojumiem un vēl citām figņām, bet izdomāt kaut ko, lai uzrakstītu ir vienkārši par īsu - kaut kas, ko es pat nemāku izskaidrot, laikam jau tomēr prātiņš.. Bet varbūt jāpamēģina atkal. Tikai šoreiz ar domrakstu "zirnekli". Nekad tādu neesmu izmantojis tagad būs jāpamēģina. Tikai šoreiz atkal paies laiks līdz es būšu centies kaut ko izdarīt un piešāvis savas domas pie tā. Bet varbūt vienkārši šī nebija tā reize kā man likās.. Bet kurš gan, lai to zina.

Godīgi sakot, tas te ir tikai tāds izmēģinājuma ieraksts vai es savas html zināšanas varu pielietot, lai skaisti izskatītos mani klabes ieraksti. Un kā izskatās darbojās..tas zemāk ir mans laboratorijas darbs priekšmetā 'www tehnoloģijas'. Tā kā.. tur var spaidīt, ko gribi nav uzlikts, ka informācija nonāk man epastā vai kur citur.. tā kā ākstīties var droši ;)

Personu dati

Vārds:	Vecums: 18-20 gadi 20-25 gadi 25-30 gadi 30-35 gadi 35-40 gadi
Uzvārds:	E-pasts

Brīvā laika nodarbes

koris
dejas
teātris
sports

Autoprasme

Vai jums ir autovāditāja apliecība?
Jā
Nē

Ja Jums ir autovadītāja apliecība, lūdzu norādiet kategoriju un braukšanas stāžu:

Tātad es šo brīdi esmu novilcinājis līdz pašam pēdējām brīdim, mēģinot izvairīties no tā, tāpat kā no lielāko daļu mājasdarbu. Pat gandrīz sāku kārtot māju, bet es vairāk biju tik tā paspēlēju spēlītes, noskatījos seriālus, hokeju un tamlīdzīgi. Bet nu laikam jau tomēr būs jāsāk rakstīt par ceļojumu uz Lietuvu.

Autobuss

Rīts. Modinātājs. 6:45. Miegs. Piepūle.Celšanās.
Tas viss notiek ar tempā, jo tomēr ir jāpaspēj uz autobusu 8:00, kas aties no JVĢ, lai vestu mūs uz tālo Lietuvu.
Bardaks.Skriešana.Nomazgāšanās.Brokastis.Termoss.Tēja.
Jo manā ģimenē ne tikai man bija ekskursija, bet pārējiem ģimenē bija ekskursija uz Kurzemi arī ar autobusu 8:00, tikai tas atgāja no pils. Bet nu tas nav vairs tik svarīgi, tik vien, lai saprastu, ka visa māja bija augšā un kāpēc bardaks un skriešana.
Tātad viss tiek padarīts vēl tiek savākti 2 cilvēki, kas brauc otrā [ ne manā] ekskursijā. Un došanās uz tikšanās vietu, kuru nemaina. ir 7:50 un tiek veikti pēdējie sagatavošanas darbi - lakatiņi, cepures, lapiņas, stīpas.
8:00 Autobuss neatbrauc. Trilleris sākas.
8:05 Zvans Dobeles autobusu parkam.
Ēriks:"Kur tad jūs esat?"
DAP:"..." [šeit tiek lietota daudzpunkte, jo man nav ne jausmas, ko teica otrā galā]
8:06 Saruna turpinās tādā pašā garā.. Visbeidzot Ēriks noliek klausuli un paziņo mums, ka autobusa šoferis nav pazvanījis viņiem, jo it kā esot saplīsis autobuss.
8:10 notiek nenormāla zvanīšanās starp DAP un vēl vienu firmu, kurā bija iespējams dabūt autobusu [zinot tālākos notikumus žēl, ka otra firma nespējā izpalīdzēt pēdējā mirklī]
8:30 Uzzinām, ka DAP noņem no maršruta Rīga-Jelgava-Dobele vai Jelgava-Dobele vai ellē ratā kaut vai Dobele-Daugavpils c. Ventspili autobusu un to piešķir mums.
8:50 piebrauc autobuss - mazāks kā pasūtījām [nu labi nebijām tik daudz, bet vienalga mazāks], kurš aizvedīs mūs līdz Kroņaucei, kur mēs pārsēžamies autobusā, kas ved mūs uz apsolīto zemi.

Bet uz brīdi atgriežamies pie nu jau vairs tikai otrā plāna aktiera Haralda. Kurš nepaspēja izņemt savu pasi iepriekšējā dienā līdz 16.00, jo aizgāja līdz PMLP 17:00. Tātad nolemts bija, ka izbrauksim 8:00, dēļ Haralda 8:30. Bet tā kā PMLP no JVĢ atrodās 20min attālumā, tad Haralds bija paspējis izņemt pasi atnākt līdz JVĢ un vēl pagaidīt kopā ar mums autobusu. Tik ilgi mēs gaidījām 1. autobusu.

Tātad iespējams, ka 8:50, kad izbraucām sen jau vairs nav pareizais laiks un tam var pieskaitīt +10-20min, bet tas vairs nav tik svarīgi, jo mēs jau esam nākotnē,nē, ne tajā, kas agrāk bija kolhozs, bet gan nākotnē, kur mēs jau atrodamies Kroņaucē. Tusējām pie Annas Brigaderes pamatskolas un, lai sevi izklaidētu spēlējam spēli "O, Džeimss!" joprojām man galvā skan ar visām roku kustībām, netika pat smādēta Ādamam bij' septiņ' dēli, lai gan neviens vēl nezina, kā tas ir, un man pat ir aizdomas, ka neviens nepazīst nevienu ar 7 dēliem.
Protams. Protams. Esiet mierīgi. Mēs gaidījām nākamo autobusu, kurš vedīs mūs uz apsolīto zemi gandrīz 2,5 h līdz ar to tika arī jokots.
Nu jau joks bija par autobusa šoferi, kurš teica, ka autobuss saplīsa, bet par to neziņoja ne mums, ne savai vadībai. Tas tika pielīdzināts seksam. Ļaujiet īsumā pastāstīšu, patiesībā jau tas joks nebija garš.
Sieva vakarā saka vīram:"Mums būs sekss?"
Vīrs uz to atbild: "Saplīsa!" un bēdīgām suņa ačtelēm griežas uz otriem sāniem [Ticiet man dzīvē smieklīgāk]
Tātad esam 2h nobesījušies, izjokojušies un piebrauc mūsu autobuss *khem, khem*
Atļaujiet man, bet kam gan es te vaicāju atļauju - mans blogs.
Uzburam savā acu priekšā ainu. Kroņauce.Zelta rudens. Tērvetes alus darītava. Annas Brigaderes skola. Miskaste uz riteņiem.
Jā, tieši tā un ne citādāk es varu nosaukt mūsu autobusu, nu jau vajadzētu tā kā to visu likt pēdiņas. Tātad arī laikam noņemts no reisa, bet paldies par to, ka viņš vismaz varēja braukt pāri robežai //formalitātes//. Iesēžamies iekšā, aizmugures sēdekļus rotā tādi, klasiski uzraksti, kā //zīmējums [jā, zinu nav labi sākt ar uzskaitījumu 'uzraksti' un pirmo uzskaitījumā likt zīmējumu]// pimpis, What you lookin' at bitch?, Lohs un citas neatņemamas pēdējā sola sastāvdaļas, uzplēsti atzveltņi, padirseņi [krēslu apakšas] neturas pie krēsla un braukā tā, ka iestumjoties no starta pozīcijām kamaniņās. Aiz krēsliem miskaste.
Beidzot varat beigt iztēloties šo ainu, jo tā nu bija, ka tā bija patiesība, bez kripatiņas piepušķojumu.
Taisnības labad jāsaka, ka mums bija 12.30 koncerts aptuveni 250km attālumā un mēs izbraucām 11.48 no Kroņauces. Tātad nokavējām savu koncertu, gandrīz nepaspējām uz otru koncertu. un jā, bet par to, jau nodaļā ar nosakumu

Jurbarkas

Ceļojuma patīkamā daļa. Iebraucām Jurbarkas miestas [jā, lietuviski 'miestas' ir pilsēta o_O ] 13' 000 cilvēku dzīvo utt. Izmet mūs pie skolas, kur mums bija jādzied, tagad tikai jāēd. Ieveda ēdnīcā un salika uz šķīvjiem kugeli, lietuviešu nacionālo ēdienu jeb vienkārši latviski ne līdz galam izcepta kartupeļa pankūka. Tātad mūs pieēdināja un pretī skolai bija mūzikas skola, kurā mums bija nākamais koncerts pēc 1h.. Tātad kārtējo reizi katrs, kurš ir dziedājis zina, cik problemātiski tas ir - dziedāt ar piebāztu kuņģi. [pietiks gausties]
Saģērbjamies, nodziedam savu spēju/nespēju robežās. Lietuvieši sajūsmā lauž krēslus. Iemācījušies "Saule, pērkons, Daugava" pusi no pantiem latviski, otru lietuviski.. viss notiek.. Super uz priekšu... Tādam.. koncerta beigas. Aizejam pārģērbties, izejam ārā, jau nedaudz tā kā steidzamies uz autobusa pusi nolikt tērpus, paņemt mantas.. Un pēkšņi Danute [lietuviešu kora diriģente jeb vadone [ak šie lietuvieši :D ]] saka "pagaidiet, tūlīt mēs jūs no pārdosim pa ģimenēm", bez maz vai tā kā vergus, bet tas jau tikai smieklīgāk mums..Tik vajadzēja viņai vēl kādam iebraukt zobos un pateikt"šim labs sakodiens, tātad veselīgs, varēs labi strādāt uz lauka". Sadala mūs ģimenēs pa divi, man šķiet, ka bija pat vienā 4. Bet nu izklīstam. Es ar Janci tiku pie vienas meitenes ģimenē.

Ģimene

Ģimene ļoti jauka, vienkārša un patīkama. Tātad sākšu ar cilvēkiem secībā kādā iepazinos. Jaunākā ģimenes meita Živile [man visu laiku likās, ka 'v' vietā ir 'b'], tātad viņa mūs arī sagaidīja un vēlāk veda uz pilsētu uz boulingu un visā visumā atbildīgā un izklaidētāja. Tālāk tētis Vidas - aizveda mūs līdz mājai.. pirmās dienas šoferītis, ģimenes galva, cienāja mūs ar pašbrūvēto šņabīti un apsolīja, ka atsūtīs mums ar Jāni katram pa vēstulei, tagad gaidām [meitas brīdināja, ka vēstule visticamāk būs tikai uz ziemīšiem]. Māte Laima - speciāli dēļ mums ciemiņiem gatavoja ēst, jo ikdienā to darot jaunākā meita Živile, cik vismaz es sapratu. Bet nekas par to, jo māte ļoti garšīgi gatavoja un mūs tā cienāja kā pie vecmammām.. visu laiku mēģināja kaut ko iebarot vēl. Vecākā meita Milda - mācās Kauņas universitātē par filologu un nedaudz prot latviski. Bez tam vēl nākamās dienas šoferītis. Tātad ļoti jauka ģimene, laipni sagaidīja, piebaroja, padzirdīja un izguldīja.
Interesanto daļu arī piebildīšu. Tā kā ir tāds jauks žests apdāvināt ģimeni ar kaut ko, pateicību izsakot, tad man līdzi bija Rīgas konfektes un melnais balzāms, bet Jancim Laimas konfektes. Tā nu uztaisījām īso apspriedi, samainījāmies ar konfektēm, jo es dāvināju vecākiem: tēvam - balzāmu, mātei - konfektes, bet Jancis meitenēm konfektes. Tā nu uztrāpījās, ka mātei uzdāvinājām Laimas konfektes [nezinājām pirms tam, ka sauc Laima] un otrai meitai Mildai konfektes ar Rīgu un pieminekli, kuras galā bija Milda. Pretī nākamajā dienā mums ar Janci sadāvināja cepumu vai konfekti [lielu sēni] un lietuviešu pašdzīto.

Izklaide

Te nu katram pašam savs stāsts stāstāms, lielākai daļai boulings un/vai balle. Citiem pirtis, bet kā jau ierasts manās dienasgrāmatas vakara balles netiek cilātas. Jo katram sava filma vai bezfilma.

Otrā diena

Es domāju, ka šie vārdi izsaka visu, bet tomēr nē. Tātad pirms tam mums ienāca informācija, ka mums Danute liks dziedāt gada tirdziņā, bet par laimi tas nepiepildījās. Un tā nu mēs varējām izbaudīt lietuviešu mūziku, aliņu un pašdzīto tajā tirdziņā. Kā arī orķestris dēļ mums - brāļiem latviešiem - zirga galvām bija iemācījies dziesmu "Genoneva". Pēc burziņa tirdziņā mūs aizveda mājās, pabaroja, nācās teikt ardievas un posties uz autobusu. Kārtējais kuriozs manā ģimenē, ka jaunākā meita, kategoriski atteicās vecajā mašīnā kāpt iekšā, jaunā mašīna bija saplīsusi, un, nu jā, beigu beigās viņa iekāpa iekšā, bet mūs izlaida kvartālu pirms autobusa, lai tikai neviens neredzētu, ka mēs braucām ar tādu mašīnu, nedaudz smieklīgi, bet nu ej tu zini, cik ļoti traki cilvēkus izsmej Lietuvā par vecām automašīnām. Tātad pāris atvadu dziesmas savām famīlijām, nu jau klasiskais "only you" un vēl klasiski klasiskākais "Pūt, Vējiņi!". Tālāk bija ceļojums apkārt Jurbarkām uz divām pilīm, kaut ko stāstīja, kaut ko rādīja, man bija otrā diena, nekur necentos vilkties līdzi, bet no attāluma izskatījās smuki. Tā kā mūsu gide bija pati Danute, tad mēs viņu pēc šīm divām ekskursijām izlaidām atpakaļ Jurbarkas miestas centrā. Aiz aizkustinājuma, ka mums tik jauks koris un mēs tādi forši un jauki, Danute paķēra lielo raudienu. Un Sintijai tas viss likās tik forši :D
Tā sākās mūsu ilgais ceļš mājās

Autobuss

Nē. Man neizbeidzās vārdi kā nosaukt nodaļas. Lasīsiet, redzēsiet!
Klīda pa autobusu baumas, ka šoferis iepriekšējā naktī bija piemeties līdz baltajām pelītēm un, ka brauciens būs kāds būs. Bet laikam neviens nespēja iedomāties, ka brauciens būs tieši tāds, kāds viņš bija. Šoferis, lai gan sirms, .. ai man vairs negribās tā lamāties, kā pāris dienas atpakaļ. Tātad - uz autobusa aizmugures ir zīme '75' mēs jau visi zinām, ka tas nozīmē, ka pa šo viņš noteikti ātrāk nebrauks, bet kurš gan būtu domājis, ka pa šo skaitli viņš arī lēnāk nebrauks, vienkārši trešajā reizē, jau kuņģis un citi orgāni spēlēja pinball, kad viņš pārbrauca pāri "guļošajam policistam" bez nekāda ātruma samazinājuma. Šādi guļošie policisti bija pavisam, pavisam nedaudz vairāk kā 3, varbūt 6 pa visu ceļu līdz mūsu gala pieturai. Tā kā .. heh. patīkami. Ā, jā gandrīz jau aizmirsu, ka reizēm mums ceļā bija apļi, un šoferis laikam arī pacentās uz visu apļu apmalēm uzbraukt, lai pakratītu mūs vēl vairāk. Es īsti nezinu vai tas bija veids, kā izpurināt cilvēkus no miega vai pohām.

~THE END~

Tāds nu bija mūsu ceļojums, autobuss. Bet vismaz vakara noslēgumā bija ļoti skaists saulriets, kamēr braucām pa Latvijas laukiem.

Vakar vakarā tieši pretī manai mājai, notika zemo cenu veikala aplaupīšana. Uz ko visu mierīgi pīpējot noskatījās mans tēvs un pēc tam ienāca smiedams manā istabā, ka atkal esot aplaupīts šis veikals. [Mans tēvs smejas par daudz ko un vēl vairāk tā kā nelikās tas nekas tāds īpašs, ka sencis atkal par kaut ko ierēc] Protams viņš vēl ierēca vai pasmēja vai kā vēl tur "Dzirdēju kā 3 krievu valodā sauca "ātrāk" un tad mierīgi aizgāja cauri mūsu daudzdzīvokļu mājai ar somu rokā". Es viņam pateicu viņam, lai viņš pazvana policijai uz ko viņš atrauca, ka viņam nevajag problēmas ar mentiem* Nu jā viņš tā turpināja ņirgt un ņirgt, bet man tas nelikās īpaši smieklīgi un vēl kā aizgāju gulēt. Un tad jau aptuveni 5 minūtes vēlāk atbrauca policija un apskatīja visu. Bet tā kā policija atbrauca ātrāk par apsardzi, tad var nojaust, ka tomēr kāds redzēja un izsauca policiju. Frāze nedaudz vēlāk pēc tēva otrās pīpēšanas reizes "Būtu suņi, būtu jau atraduši". Kārtīgs viedoklis, kārtīgām latvietim. -Vakara notikuma gals-
Tā kā man piektdienas rīti vienmēr ir brīvi, tad es biju nolēmis pagulēt, īpaši jau tāpēc, ka tagad noķēris iesnas, pusnakti sūdīgi gulēju. Bet nē, gādīgā kaimiņiene no otrās stāva zvana ~8.30 un tā kā es vienīgais esmu mājās nācās pacelt mājas telefonu "Labrīt, es īsti neredzēju, kura mašīna tur stāvēja, bet nu stāv soma aizmirsta, paskatieties vai tā nav jūsējā!"
"Paldies paskatīšos".. Paskatos pa logu, skatos maza sporta soma, melna ar zilām līnijām. Tāds nodomāju, nē tādas mums nav, nu labi drošs paliek drošs pazvanīšu sencim. Pazvanu .. jautājumu mums tāda un tāda soma ir .. viņš "nē, mums tāda nav tā visticamāk ir zagļu soma". Skatos 2 min vēlāk pa logu vai tomēr redzēju kā redzēju un somas vairs nav. Gādīgā kaimiņiene no otrā stāva ir savākusi somu. Piebrauc tēvs, jo māte aizmirsa mašīna telefonu un atdod man.. Protams piedāvāju aiziet pateikt tēvam par to somu, viņš man atkal atbild "man viņa nav vajadzīga, nevajag nepatikšanas ar policiju"** -dienas notikuma gals-
Vakarā sencis atkal, šoreiz pat māte kaut ko ierēc.. vienkārši tāds rūgtums sirdi
Un nu ķersimies pie * un ** īstenībā tas ir viens un tas pats notikums, bet gan jau līdz šim, ja tika izlasīts tad par tām epizodēm aizmirsās.. un skatoties uz zvaigznītēm varbūt tomēr atceras.
Tātad notikums notika kaut kur pirms gadiem 3-4 .. Satiku 3 brāļus un labus draugus. Pie Satiksmes ielas pasta, vecākais brālis tur dzīvoja, mēs tā kā sildījāmies pasākumam utt.. Nav tik svarīgi. Bet nāk kaimiņš šim vecākajam brālim un tāds saka: "Izvedu pastaigāties savu suni gar "Baranku"[dīķis] redzēju līķis peldēja". Man jau atkal jeb pirmo reizi bija jautājums, bet varbūt ne man.. un tomēr izskanēja "mentus izsauci?". uz ko šis suņu staigātājs atteica: "nē, man nevajag nepatikšanas ar policiju!" Tai vakarā neaizgājām noskaidrot vai viņš tik pa tumsu kaut ko redzēja vai tā arī bija, bet 3 dienas vēlāk pa radio un zz.lv [laikam] ziņoja par to, ka "Barankā" atrasts līķis.
Un tas viss man lika aizdomāties par to, kāpēc cilvēki tik ļoti neuzticas policijai. Saprotams bija PSRS un bija 90-ie, kuri nebija tie lielākie slavas celšanas laiki milicijai/policijai, bet tomēr laiks ir pagājis. Laikam jau tomēr atstāt noziegumu neatklātu, nekā palīdzēt policijai atrisināt noziegumus, jo kurš gan vēlas būt "stukačs". Un tad vēl saka, ka policija neko nevar atrisināt ir šāda tāda vēl nekāda un citas lietas. Bet kad pašam jāpalīdz tad teiksim tā, zivis runā reizēm skaļāk par cilvēku.

"Visas sievietes ir skaistas, ja tu to neredzi, tad tu esi akls". (H.Reitz)

Vakardien vēl bija tāda diža vēlme uztaisīt tādu kā nelielu atskaiti par no piektdienas līdz piektdienai izdarīto vai drīzāk piedzīvoto, lai gan īsti tagad paskatās, tad nu biju baigākajā kokteiļballītē, kas tur kaut kur bija Vecrīgā un tiku pa blatu iekšā.. un par to, kā laukos ar savām bailēm no augstuma palīdzēju šķūnim labot jumtu 5m augstumā, diezgan biedējoši un visā visumā teiksim nepatīkami.. Par nākamās dienas kapu svētkiem, kur jaunais mācītājs (draudzē jauns) ap 40-50 gadiem..izskatījās uz 60 un runāja tā kā mugurkauls iedzīts vienā vietā.. un par to kā viņi ar sintizatoristu laida baznīcas dziesmas, kas izklausījās vienkārši tā, ka varēja just, kā kapusvētku tradīcija, pie tādas dziedāšanas, vienkārši mirst ik minūti.

Bet šodien bija jauni diena un jauni satraukumi, ja tā varētu. Tā kā mani pavadīja ne tikai patīkami pārsteigumi, Lindas atbraukšana no Francijas un mani 22, bet no tās piektdienas arī vēdera sāpes, kuras mēģināju nomērdēt no sākuma ar tējām, vēlāk jau ar nošpu un putriņām. Tomēr tas viss man nepalīdzēja un sāka ar vien trakāk un trakāk sāpēt kuņģis, līdz es neizturēju un pierakstījos pie ģimenes ārsta, kas mani nosūtīja uz gastroendoskopiju, un šeku reku, skatās tavā kuņģī un atrod 2 čūlas, nepietiek jau ar to izārstēto pirms 5 gadiem, vajag tagad atkal jaunu un vēl pie tam 2. Tagad varu sēdēt vismaz 2 nedēļas uz tabletēm un putrām un cerēt, ka pēc tam varēs kaut cik normālu ēdienu ieēst. Vēl grib nosūtīt uz kaut kādu Linezera kruto gastro- kaut kādu nodaļu, konsultācijām un vēl gan jau, ka "kobras" rīšana atkal būs modē. Visnotaļ negribās, lai man pateiktu, ka es kaut ko vairāk dzīve nedrīkstēšu darīt, jo tad man būs atkal šis un tas vai pat vēl trakāk.

Toties no šodienas ir cerība, ka ik pēc 2h pa nakti necelšos ar sāpēm augšā un varēšu gulēt visu nakti, ko es neesmu spējis darīt nu jau veselu nedēļu.

No š.g. 23. jūlija līdz 7. augustam, es nosacīti baudu atvaļinājumu no Lindas, jo viņa ir pacentusies aizbraukt uz Franciju, kaut kur tuvumā Bordo pilsētai, lai varētu piedalīties nometnē. Viņa speciāli izvēlējās tādu nometni, kura ir tieši franču bērniem un nevis cilvēkiem ārpus Francijas. Gan jau, ka pēc 2 nedēļām laidīs tik brīvi franciski, ka es pat latviski neko nesapratīšu, ko viņa man mēģina pateikt. Bet nu pagaidām ir diena nr.1 Un es tā īsti iespējams pat neapjēdzu, ka viņa ir 2 nedēļas prom un es viņu nesatikšu. Kā veiksies šo nedēļu laikā un kādas tik domas galvā neradīsies, to redzēs pēc 2 nedēļām.

Šodien es nu jau,ja nemaldos gāju 8. reizi, ja maldos, tad varbūt 9. reizi, pildīt savu pilsoņa pienākumu, nepilnu 4 gadu laikā, kopš man ir 18 un nedaudz vairāk, šādi gadiem ejot, drīz būs .. daudz vairāk kā 18, bet nu tas tik tā. Aizgāju ievilku krustiņu par/pret atlaišanu un īsti nejutu nekādu gandarījumu no izdarītā. Gan jau daudzi nobalsos par.. vismaz daudz vairāk kā pret un mēs atkal varēsim klausīties 2 mēnešus garu, jo garu reklāmas kampaņu materiālu par to, kura partija ir labākā un kā reti negadās, kāpēc tā partija ir sliktāka par tavējo. Un tad varēsim klausīties nomelnošanās un atzīšanās un vēl visādus citādus brīnumus par 'tautas kalpiem'. 2 mēnešu aģitācija var sākties. "Sajūsma"

Vēl viens tāds mazs fakts, mans mazais dators, kurš tika nesen pārinstalēts, līdz ar to šis ir pirmais ieraksts uz cik nu jaunā, bet jaunās operētājsistēmas, bet mans laptops izdomāja, ka varētu pēkšņi vienu dienu neatrast operētājsistēmu, vēlāk izmest vēl pāris kļūdas un vēl nez kaut ko aizvakar izdarīja lielāko joku, slikto joku sērijā.. Un izdomāja, ka paziņos man par to, ka C: disks, respektīvi cietā diska partīcija, uz kura man glabājas visas programmas un faili utt., paziņos par, citēju "C: corrupt". Nācās palaist Check disk programmu, lai salabotu, izklausās viss vienkārši, jo tā tam vajadzētu būt, bet nē, laptops 2 man iesprūda uz labošanas darbiem. Un nez kāpēc tam šodien nāca apgaismība, ka laikam laiks tomēr tik salabotam. Un laptops atkal normāli strādā.. Reizēm ir tik milzīga vēlme viņu izmest pa balkonu no 5. stāvā.. un skatīties kā tas grandiozi sašķīst, bet tas ir mans vienīgais dators, ar skolas lietām tajā.. un man nav naudas jaunam.. līdz ar to būs nedaudz jāpagaida, līdz tikšu pie jauna laptopa.

Vakar bija tā viena iespēja, ko es biju domājis, ka varētu ilgāku laiku izdarīt. Un tas bija man bija jāintervē sakarā ar LLU ITF 10. gadu jubileju viens pāris, kuri bija sākuši satikties 1. kursa beigās un apprecējās 2. kursa sākumā. Nu tā visā visumā un īsumā ITF mīlas pārītis.
It kā tēma skaidra par ko būs jājautā un tamlīdzīgi, bet tomēr, sākot uzdot jautājumus, viņi abi ir tik, ne gluži nerunīgi, bet tādi - skopām atbildēm un visādi citādi man, ja būtu jāklausās viņos, kas man arī bija jādara, paliktu neinteresanti. Laikam jau visiem cilvēkiem nevar būt kaut kāda odziņa balsī vai kaut kas uz to pusi. Bet ko padarīsi, pēc tam šī intervija bija jāpasniedz papīrformātā, nagi niezēja pārveidot viņu teikto, bet tomēr nedrīkst. Rakstīju kā bija, kad apnika rakstīta jautājums, atbilde, jautājums, atbilde, pārveidoju stāstījumā teikumiem un visādi citādi stāstījumu, tur vismaz nebija tik ļoti jāpieturās pie vārds vārdā teikumiem utt., bet skat, kur jauna ķibele un tas ir tas, ka man vakar nebija rakstāmais garīgais vai iedvesma vai kā nu kurš viņu sauc, un man aptrūkās vārdi, teksts, burti, nezinu laikam jau alfabēts likās pa īsu, un galvā viņš tāds arī bija ne no A-Z burtos un vārdos, bet vienkārši ieciklējies uz vienu vārdu un netiec ne šurp, ne turp. Tomēr kaut ko nomocīju un nomīcijos ar to tekstu līdz 2 naktī. Pieliku punktu, saliku kaut kādas viņu tur bildes, un pirmā intervija gatava. Tik pat neinteresanta kā šis teksts, labi, ka ne vienlaidus, ne sūda nevarētu saprast. Tātad īsumā rezumē, šajā dienasgrāmatā noderētu pāris 'enter' taustiņu pieskārieni, kas ļautu labāk izlasīt visu tekstu. Otrais intervēt neinteresantus cilvēkus nav interesanti, trešais, man nav ne jausmas vai pēc 'trešais' bija jāliek komats. Ceturtais, žēl, ka nedrīkst mainīt viņu atbildes uz kaut ko iespējams nedaudz interesantāku un sagrozīt vārdus. Piektais, ja gadīsies kaut ko tādu darīt vēlreiz ar tik pat kūtri atbildošiem cilvēkiem, labāk atsakos. Sestais es ceru, ka vēl gadīsies uzrakstīt kaut ko tik pat lielu kā par Dobeli vai Valmieru.

Apsolītais blogs, kam bija jātop jau pirms .. pāris dienām, beidzot tiek rakstīts.
Jā, tas laikam par tiem knaģiem un āķiem, bet nē, tur tādu vairs nav kā jau zinādams par sevi.

Tad nu sesijas pieraksts sākās.
Norit sesijas otrā nedēļa un tā kā vajadzēja jau no sākuma prezentēt savu brīnumu kaut kādā 24.05., bet mans brīnums nebija gatavs, tad es netiku pielaists pie ekša, un savu datu bāzes projektu varēju prezentēt, 31.05., bet jaukais pasniedzējs pieņēma parādniekus par datubāzes visas gada veidotajiem praktiskajiem darbiem. Tad nu īsāk sakot, tas viss tika pārcelts uz 01.06.. un tur nu es aizstāvēju savu datubāzes + programmēšanas projektu, bet kā neveicās..aizstāvēju tikai datubāzes projektu. Pēc tam protams, ka pēc tam, kad gan citādāk, uzzinām, ka tos kurus nepielaida pie eksāmena 24.05, tad viņiem ir jāmaksā par KP = 44Ls.. kaut kur lieki tādi jārauj, ā jā, netika pielaisti 17 cilvēki, tā kā, ja kalkulators ir pie rokas, tad var aprēķināt 17x44Ls=.. ir gandrīz tūkstotis naudiņas universitātei, un tas viss pateicoties jaunajam rektora rīkojam.. un jaunās Studentu pašpārvaldes neizdarībām, jo viņi tur ne sūda nedara, tikai jautājot uz jautājumu vai jums nav ko piebilst? .. atbild ar klusumu.. un tagad mūsu universitāte sūkā vēl vairāk. Tātad.. par datu bāzes projektu.. tur man uzdeva tikai 2 jautājumus, bet pārejos smagi drāza ar smaidu uz lūpām, bet problēma radās faktā, ka tiek izlikts pa abiem priekšmetiem atzīme un dalīta uz divi.. tā kā heh.. jātaisa vien augšā tas programmēšanas sadaļa no jauna. Ā jā.. es šogad pirmo reizi un izskatās, ka ne vienīgo reizi programmēju.. pirmdienas vakarā no 21.30 līdz otrdienas agram rītam 3.25 un papisu vienalga..bet labās ziņas, ka viss vēl ir priekšā.

Šodien starp citu bija vēl viens eksāmens, kurā norāvu 4..bet tas viss ir tikai pašu pasniedzēju idiotisma dēļ, paši nevarēja vienoties, salika punktus par vietām, kuras man nestrādā un nesalika par to, kuras strādā.. diezgan smieklīgi, bet galvenais, ka sekmīgs..vispār jāsāk laikam skatīties uz cita virziena studiju kursu, jo šis murgs, kas notiek mana mīļajā..pat nezinu laikam jau to vārdu var likt pēdiņās "mīļajā" augstskolā.. es atvainojos .. universitātē, nav vairs īsti izturams.. Varētu tur daļu no cilvēkiem vienkārši pasūtīt dirst, tāda sajūta, ka Saeima tur ir ieperinājusies.. un īstenībā eksāmenu skaits, kas ir vienāds ar skaitli 7 ir diezgan daudz.. un pat nesaprotami.

Tad vēl šodien biju tajā tur, nu par pirātiem jaunajā 3D kino. Kaut kādā plazā.. īsāk sakot, filma ok, bet 3D vēl joprojām vairāk sūkā, nekā to nedara, protams, man kā vīrietim, vajadzētu patikt, ka sūkā vairāk kā mazāk.. bet šī dzīves reize nav tā.. un nu jā.. es joprojām viļos tajā 3D pasākumā. Bet filma ir skatāma.. ja nav 3D maksā mazāk bet skaties to pašu pēc manām domām.. bet nu lai jau ir kā ir.. filma laba..

Diemžēl stulbā sesijas grafika dēļ vēl nav gadījies nonākt līdz jūrai.

Īss rezumē:
Sesija sūkā.
3D kino joprojām manās acīs sūkā.
Viss pārējais dzīvē notiek ideāli, cik var ideāli notikt tas, sesijas laikā.

Šodiena ir tāda jauka, gandrīz silta, saulaina diena.. un viss tā labi .. un protams kopš 1999. gada ir Starptautiskā dzimtās valodas diena.

Līdz ar to ar kursa biedriem izdomājām, ka jāpacenšas bez anglicismiem un rusicismiem un vēl visādiem -smiem ..
It kā ikdienā neaizķeras ko saka un kā.. un nepamanās, ka izmanto.. kaut gan diezgan daudz latviešu bez i-smiem runājam. Bet tad, kad piedomā par to, ka nevajag izmantot kādu no tiem zvēriem.. tad sanāk.. tāda aprauta tā valoda un nākas piedomāt, ka tik nepasaka kādu WTF? (tulkojumi sākot ar "kas pie velna?" un beidzot "kas par drāzienu?") vai nez kāpēc kāds izdomāja, kā tulkot motherfucker (mātes cisku mīlētājs) .. sieviešu kārtas suņi un vieglas uzvedības sievietes, sajūtas, ka viss ir pimpīgi(hujova) un vēl citādi tulkojumi..diezgan ļoti labi uzlaboja ikdienu universitātē.. un tādu dienu vajadzētu biežāk :)
Šodien labi iederējās arī Līvi - Dzimtā valoda.. korī

Var tā teikt beidzot arī kaut ko iepriecinošu, lai gan īsti pašlaik nejūtas kaut kas vairāk izdarīts.. Vai arī veselīgāk.. vai vēl kā citādāk.. protams nauda ietaupās un kaut kad cerams, ka būs redzami labumi, jo gribēties gribās, bet tomēr, tātad ir tieši 4 nedēļas, kopš neesmu pīpējis, vai turējis rokās cigareti vai vēl kā..
Reizēm gan gadās nedaudz aizdomāties, ka gribas uzpīpēt, un vēlme pat pēc tām nedēļām nemazinās..cerams vēlāk..

Vēl viens savdabīgs rekords, hah mums jau ar Oļegu ir sarakste 2 gadus un tur kaut kādas dienas.. varbūt 2 nedēļas.. nezinu grūtības ar rēķināšanu un 8000 vēstules :D tā ir, ka sarakstās diendienā.

Tas laikam viss labais, kas ir pēdēja laikā noticis.
Vienīgi fiziku laikā esmu pasācis lasīt Remarku un tas ir labāk nekā sēdēt un klausīties pasniedzēja murgos, lai gan esmu joprojām vienīgais no kursa, kas reizēm atbild uz viņa jautājumiem par fiziku un par brīnumu arī pareizi.

Jā..
vakardiena..
Diezgan interesants pasākums.. Lazdiņš kārtējo reizi ir atlidojis uz Latviju, kas nozīmē, ka ir jāiet kaut kur piedzerties, jo Latvija ir domāta Lazdiņam, lai to arī izdarītu.

Vakars sākās 9 vakarā tonusā.. spēlējot šautriņas ar apsargiem.. nevajag spēlēt ar tiem cilvēkiem, kuri tur bez maz vai dzīvo.
Nekad dieva dēļ, nepērciet olu liķieri, ja grasāties to trekterēt, lai iesildītos kaut kādam klubam, stulbākā ideja, bet vismaz smieklīgi centieni neizlikt tās olas ārā, pasmējāmies, ka varētu uzkost kādu olmaizi.hah. Pēc tam bija olympic.. iedzērām viskiju un devāmies uz "Operu". Labi, ka tur bija ieeja par brīvu, jo šeku reku, "Kalniņš un 2 draugi" bija vienīgie klienti tur.. dzērām, kamēr viņiem atlaides līdz 0.00 skrūves. Pēc tam gājām uz tonusu, atkal spēlējām šautriņas ar apsargiem, ja draugi strādā tonusā, tad tur ir jautrāk.
Kaut kāds bonis, jo Kalniņam tas sanāk lētāk dzert T. nekā pirkt veikalā alkoholu .. hah.. Beigu beigās, piedzērāmies, aizgājām dzērumā līdz Hotel Jelgava, noīrējām dārgāko numuriņu.. un turpinājām kabināt, kaut kādas tur meitenes arī bija.. bet nu jā.. īsti nesapratu no viņām, viņiem jēgu .. Tātad *tumša bilde* rīts, 11.40 pamostos numuriņā, bik nesaprotami no sākuma, bet Kalniņš vēl esot mēģinājis iet džakuzi, kurš nestrādā, izlamājāmies ar administrāciju, tad viņa teica, ka varētu iedot atlaidi tam, kas īrējā it kā uz nākamo reizi, bet mēs saskatījāmies un sākām smieties, ka tur vairāk neatgriezīsimies.

Fanfāras un visi līksmo..

šodien tika nolikta sesija, kura beidzās jau piektdien, jā - bik normāli atstāju uz pēdējo brīdi..
Bet, kas gan ir sesija bez neliela uztraukuma un stresa.. sasprindzinājums, taču dzīvē noder.
Vakar nodevu pēdējos fizikas darbus, bet ar tiem nepietika, lai būtu 45 punkti, tā teikt 4,5 punkti pa īsu, bet es jau ceturtdien biju nodevis 3 praktiskos darbus, lai būtu tie vajadzīgie punkti, protams, lai jautrāk man, pasniedzējs, kuram jālabo praktiskie darbi, bet tas jau nav tas pats pasniedzējs, kurš izliek man atzīmi, tā kā viņš nav redzējis manus darbus, tad neko nevar darīt, tik pateica: "pacīnies par sevi, jo es noteikti necīnīšos par tevi" un "kamielis, kurš mēģina izlīst caur adatas aci".. un uzminiet nu, šis kamielis izlīda, jo šodien, ejot pēc individuālās kontrollapas, kuras it kā šajā nedēļā neizsniedz, fizikai un sistēmu modelēšanai, man paziņoja, ka fizikā ir ielikts 4.. Tātad man par vienu priekšmetu mazāk, kamēr gaidu sistēmas modelēšanas pasniedzēja, sēžu tuvumā dekanātam un iet garām, fizikas katedras vadītājs, jā tas pats, kas man izliek atzīmes, un pasveicinot viņu, pasniedzējs pagriežās un saka: "Eglīti, blēdi, tev gan veicas!".
Ok, viens priekšmets nolauzts, vēl viens palicis, bet laiks līdz sēdei par budžeta rotāciju ir 55 minūtes, ieiet viens kursa biedrs pirms manis.. nezinu, ko viņi runā iznāk laukā tāds nedaudz neapmierināts. Eju es iekšā, šī pasniedzēja saka, ka neparakstīs kontrollapu, jo nav galvenā sistēmu modelēšanas priekšmeta pasniegšanā, bet pieņem visus manus darbus, pēc tam, kad man sanāk 7 priekšmetā, viņa tomēr izdomā, ka parakstīs kontrollapu, man noveicās.. un 30min līdz sēdei, sesija nokārtota. punkts.

Tagad piecas brīvas dienas un jauns semestris, viegla dzīve līdz nākamajai sesijai!
Vai es kaut ko iemācījos šajā sesijā?
Aprēķināt kļūdu un noapaļot skaitļus līdz 2 zīmīgajiem cipariem, kur kļūdai jābūt mazākai par 10%.. tā teikt nedaudz fiziku

Gribējās tikai novēlēt visiem suņu un citu staidzināmo dzīvnieku saimniekiem, kuri nesavāc aiz sava dzīvnieka, jo viņi taču savāktu aiz radinieka, kuram nebūtu īkšķu.
Lai viņi paslīd uz ledus un iekrīt sava dzīvnieka izkārnījumos.
Jo ir pieriebies staigāt pa aizdirstām ielām, un ko mēs darīsim pavasarī..

Jauku vakaru!
Lai izvārtās kārtīgi.

Dienas citāts
"I said a glass of juice, Not gas the jews!" -Hitler

Iespējams, ka mums šogad draud atkal Valmiera, bet šoreiz mēs būsim tikai uz vienu dienu un pa nakti brauksim mājās. Kā arī tikšot sadalīts divās grupās kori: skolu un vēl kaut kādā, kur laikam ietilpst kori ar šizīgajām dziesmām. Laikam džambuka atkal būs jāņem līdzi un vispār vajadzētu būt jautri, ja aizbrauksim.
Tikko tas ir pirms stundām nezinu, tieši uz hokeju, atgriezos mājās no "R. Paula 75 gadu jubilejas koncerts. Ģenerālmēģinājums"
Tikai viens koris "Kamēr" skanēja labi, skatuve bija ļoti labi un skaisti utt. uztaisīta, Busulis atkal sadirsa visas dziesmas, izņemot vienu (sasniegums), pārējās dziesmas un daļas bija ļoti labas un skaistas. M. Vilcāni vairs nevar galīgi laist uz skatuves, jo viņas balss lūza visu dziesmas laiku, kur viņai bija jādzied, tā ir, ka dzied reizi 5 gados un tā vienu dziesmu. Bet ko padarīsi vecums nenāk viens.. Lapčenoks atkal bija izcils kā vienmēr. Gribējās uzrakstīt kaut ko vairāk, bet īsti nav ko par to koncertu rakstīt

P.S. Viktoram Lapčenokam šodien paliek 64 gadi.

Pārāk labs bloga skaidrojums, lai to neieliktu šeit.

Blogs? Nu tas latviski laikam nozīmē emuārs, kaut gan mēs, Endzelīna piekritēji, sliecamies to (atbilstoši vidējā statistiskā satura kvalitātei) saukt par dirstni.

Nu ko kārtēja reize, kad atceros par klab.lv iespēju ieblogot tieši tad, kad vajag nedaudz pasūdzēties par daudzajiem darbiem. Skatos īpaši populāri salīdzināt savus parādu/mājas darbu/kontroldarbu krāniņus ir pēdējā laikā.. un kas tad vai es negribu būt tai pašā bariņā?

Sākam..

Šodien jau aptuveni no plkst. 13 es sēžu jau uzreiz pēc LLU apmeklējuma pie fizikas, fizikas un vēlreiz fizikas, jo uz rītdienu man ir kolikvijs, kas ir jāsamācās vai arī jāuzraksta atbildes, cerot kārtējo reizi, ka viņš nebūs mainījis jautājums vai arī ar vietām, jo tad nevar nomainīt lapu un nodot citu, tad man vēl ir tāda jauka lieta kā 4 laboratorijas darbu protokoli jāuzraksta, pašlaik moku kādas stundas 2 pirmo no 4, bet varbūt tikai 3 ..hmm.. kad šie jaukie brīnumi būs izdarīti, tad būs fizikas patstāvīgas darbs jāuztaisa, kas atkal aizņems vairāk laika nekā vajag.. un tad cerībā, ka sanāks kopā 45 punkti un nebūs .. jāraksta nākamnedēļ pirmais kolikvijs.. tas būtu tīri patīkami.. tā kā tas viss fizikas murgs aizņems tikai pirmās divas lekcijas/praktiņus. Tad vēl pēc tam saka "Darba un civilā aizsardzība", kurā ir pēdējais eksāmens, kuru noliekot, nebūs jāiet sesijā uzrakstīt/pārrakstīt un tā, kā šis aizņem arī tikai 2 lekcijas.. tad šeku reku, ir brīvstunda un 3 CISCO datortīkli, kuros.. jā, jūs uzminējāt, ir final exam /kāpēc rakstu angliski? Domāju, ka jau nopratāt! Tieši tā, tas ir angliski un par datortīkliem, how great is that? /
Tātad man visa diena ir vienos lielos kontroldarbos.. prieks kur tu rodies..

Prieks..

Prieks ir tāds, ka rīt ir ceturtdiena un tas, ka rīt ir pēdēja mācību diena šajā nedēļā nav tik liels, kā ēdnīcā pasniegtās rīvētas kartupeļu pankūkas ar gaļu [kā kursa biedrs teica: "tas būs vienīgais priekšmets, kur nebūs kd"], bet pēdējā laikā pankūkas ir tik pieprasītas, ka pat tas ir kļuvis par eksāmenu - dabūt pankūkas, jo viņas izpērk tik ātri, ka visa dienas deva ir iztaisīta ..


Vilšanās..

Rīt vēl jāpaspēj aiziet uz mūžizglītības centru, salabot īsti nezinu kā kļūdas, jo ir sarakstīti nepareizi kodi manā līgumā un vēl kontrollapā, līdz ar to, lai gan esmu kārtojis 2. semestra vielu, man ir ierakstīts, ka esmu nokārtojis 1. semestra vielu dažos priekšmetos, kas nozīmē, ka esmu nokārtojis divreiz vienu un to pašu, lai gan kārtoju katru reizi citu lietu.. visnotaļ interesanti..
Kāpēc jāpaspēj? Tāpēc, ka LLU visu mūžu tā ir strādājis, ka man nav tikai starp kd jāpaspēj, bet arī jānoķer tas cilvēks darba laikā, jo LLU vienmēr ir atnāc uz darbu.. tad pēc stundas, jau sēdi kaut kur citur, dzer kafiju.. tad atkal stundu strādā, tad ir pusdienas pārtraukums, reizēm pat 1h30min garš.. kad tu atgriezies atkal stundu strādā, tad tu ej atkal kafiju dzert, un pēc tam, ja ir laiks vēl stundu pastrādā, ja nē, tad ej mājās, jo darba diena galā.. kā, lai noķer tādus cilvēkus?

Beigas..

Un cik garš ir jūsu "krāniņš"?

nu ko tikko 4 mīļas un jaukas stundas esmu pavadījis ar fiziku - pārrakstot kolikviju, lai rīt varētu samainīt vienkārši lapas vai norakstīt un piebeidzot praktisko darbu fizikā /otrais aizņēma vairāk laika/, jo man paveicās ar uzvārda kārtu sarakstā.. murgaini, bet par laimi ir labi kursa biedri, kuri pat izpalīdz 23 vakarā un vēlāk.. Acis nerāda, bet vismaz kaut kas ir nodots.. jauki.. varu beidzot iet gulēt

Joprojām nespēju attiet no visa tā milzīgā 9 dienu brauciena, bet bija tā vērts.. Caune tu esi palaidis daudz interesantu lietu garām. Īsumā, brauciens bija izdevies no mūsu puses par visiem 100.. Latvija tomēr ir pati labākā zeme, kur dzīvot. Moldovas nacionālais sports ir gop-stop.. un daudz citādu visādu piedzīvojumu. Lētā alkohola un lēto cigarešu zeme. Bloks pat netika līdz Latvijai.. Un vispār jau laikam tomēr viena liela ballīte daudzu dienu garumā. Brenča 'prieka motoriņš' ir vienkārši nepārspējams. Jumiķis vispār ir tāda maza kabatas kokzāģētava. Par visu lielo vēlāk.. varbūt ar Jumi kopā bliezīsim d-grāmatu augšā.. Kādā stilā rakstīt vēl jāpadomā.. varētu mēģināt pārcelt visu uz viduslaikiem :D:D

Sēžu pie PC un nespēju attiet ar rolton veidīgiem makaroniem pie rokas.. nespēju ieēst, bet viegli gatavojas :D