Šis stāsts būs par braucienu uz Valmieru kopā ar manu kori un to, ko mēs tur sadarījām. Viss tiek skatīts tikai un vienīgi no manas puses, varbūt, vēl kāda acu liecinieka stāstījuma.
Piektdienas rīts sākās ar to, ka pamodos pie Jumiķa un biju izrādās aizmirsis mājās kurpes, sazvanīju sencīšus un sarunāju, ka viņi man atvedīs kurpes. Priecīgs domādams, ka neko neaizmirsu, tomēr aizmirsu pie Jumiķa guļammaisu. Pēc tam, kad bijām nonākuši Jelgavā bija jāsatiekas ar Džambukas vīru, lai dabūtu šo jauko dziru. Bez tam es biju sarunājis, ka dabūšu viņu ceturtdienas vakarā ap 17, bet nāca laiks, un izrādījās, ka Džambukas vīrs bija aizbraucis pēc bērzu sulām un ieradies Jelgavā diez gan labi ierebušā stāvoklī, tāpēc bija jāgaida nākamais rīts. Īstenībā vienā brīdi likās, ka nedabūšu Džambuku vispār, bet tomēr viss norisinājās labi.
No rīt iedziedoties bija riktīgi izcila sajūta, ka vajadzētu būt kā Dobelē vai varbūt pat labāk. Iekāpām autobusā kā iedomīgi pidarasi. Gaidot autobusu, ieraudzījām, ka Ēriks vienā brīdī iekāpj mašīnā un ar domu, ka viņš patiešām būs aizbraucis uz Valmieru viens pats, radās dziesma "Ēriks brauc prom, atā! Tiksimies Valmierā". Iekāpām autobusā, visiem bija jautri, tika mētāti joki.. līdz vienā brīdi iestājās bez maz vai kapa klusums. Nācās izmantot papildiespēju "zaļā pietura". Visi nokārtojuši savas darīšanas citam čurāt citam pīpēt, iekāpjot atpakaļ autobusā, atkal varēja dzirdēt Skalu skanīgās balsis. Aizbraucām līdz Valmierai, izkāpjam arā un dodamies uz zāli iemēģināties.. skan - nevar saprast pēc kā, tā kā maisā, citi atkal saka tā kā Francijā vai 4. vidusskolā. Izmēģinājamies tā un šitā likās būs vairāk vai mazāk okai, podesti kaut kādi neformāta un vienkārši kaut kur tur pat uz vietas uz dullo sastiķēti kopā, bet nu kādi ir uz tādiem jāstāv. Devāmies pelnītās pusdienās pa 1.50Ls, biju domājis, ka būs tāds pliekans viens ēdiens un pusdienas gatavas, bet pārsteidza, ka pirmajā dienā bija soļanka, ko nevarēja nosaukt, jo sastāvdaļas bija citas, tātad bija bada zupa, liec iekšā visu, ko vari atrast ledusskapī, un kartupeļi ar cūkas karbonādi, tāda mērcīte parasta un salātiņi, protams, ja es būtu meitene visticamāk no tā paēstu, bet man gribējās vēl un te nez no kurienes parādās Skalu meitenes, kurām tas viss negaršo vai vienkārši neiet māgā un man ir jau papildporcija ar zupu, bet Jumiķim otrais ēdiens. Paēduši, omulīgi un priecīgiem prātiem devāmies uz kopmēģinājumu. Tur jau stāvēja citi kori un mēs ieņēmām vietas un sākās pirmie "asprātīgie" joki no citu koru puses. Lai kā es vēlējos saskatīt smieklīgo vārdos "Jak, jak" nekādi tas nesanāca, sapratu, ka apkārt idioti stāvēja un neko gudrāku un smieklīgāku izdomāt nespēj. Bez tam kā var speciāli visu kopkori jaukt sava idiotisma pēc? Nodziedājām visas 7 kopdziesmas, bet beigās izrādījās kārtējo reizi nepatīkams pārsteigums, ka mums ir jādzied 2 kopdziesmas pirms visu uzstāšanās, 4 pēc visu uzstāšanās un 1 pēc žūrijas balvu padošanas. Nogājienā noteikti vajadzēja vienam čalim tēlot varoni, jo tas taču ir lētāk nekā piens tavam kaķim, un salauzt podestu.
Pēc mēģinājuma devāmies uz Valmieras Valsts ģimnāziju uz 2 ierādītajām telpām nolikt mantas, pārģērbties, sagatavoties koncertam, bet aizbraucot uz Valsts ģimnāzijas teritoriju mēs uzzinām, ka gulēsim Valmieras pamatskolā! un kas vēl nav viss sporta zālē kopā ar Daugavpils kori.. cik patīkams un jauks pārsteigums. Bet nekas, Skali var visu arī sadzīvot ar Daugavpilī dzīvojošiem cilvēkiem, kas runā latviski jeb Daugavpils minoritāti.. pieļauju, ka viņi domāja, ka nonākuši ārzemēs.
Aizbraucām uz konkursa norises vietu, nodziedam 2 dziesmas un ieņemam vietu zālē, un kā jau zināms, ka tas ir starptautisks festivāls, uznāk 6 cilvēki no kaut kādas tur Polijas pilsētas un pasaka "paldies" un noiet nost.. saucas uzstāšanās.. Bet izrādās, ka vēl ir meiteņu koris no Lietuvas.. viņas uznāk un visiem puišiem uzreiz smaidi līdz ausīm, īpaši ieraugot augšējā rindā otro no kreisās un vidējā rindā 5 no jebkuras puses gribi, un protams, neiztrūkstoša vērtība dvīnes! Skatīties uz viņām no visām pusēm tikai ne no sāniem.
Alise: Pirmā dvīne ir smukāka par otro. Šai gadījumā es viņai piekrītu līdz brīdim kad apjautu, ka viņas ir identiskās dvīnes.
Dzirdot nākamos 2 korus sapratām, ka ar iedomīgiem pidarasiem nepietiks, lai uzvarētu tāpēc mēs pielikām tam klāt vēl sirsniņu.. un kopš tā laika mēs esam zināmi kā iedomīgi pidarasi ar sirsniņu. Bez tam uzzinājām, ka žūrijā sēž pats Rihards Dubra, kura dziesmu mēs izpildījām, un tas piesita nedaudz vēlmi parādīt no labākās puses, lai gan viņa vēl nebija īsti stabila. Uzgājām, nodziedājām, centāmies pēc labākās sirdsapziņas, bet mazas kļūdiņas bija un tomēr ne tik lielas, lai ieliktu tik zemu vērtējumu, kaut gan mūsu dziesmas, laikam, bija pārāk vienkāršas priekš viņiem, jo pirmās 3 vietas ieņēma kori ar vismaz vienu šizofrēnisku dziesmu savā repertuārā. Viņi dabūja 1., 2. un 3. vietu, bet mēs, kā labākais koris dabūjām džam-prī. Neceļas man roka kaut kā rakstīt par kopkora dziedāšanu, "Maskas" cenšanos visas dziesmas sapist un piršanu uz skatuves.
Jumiķis: "Kāds tur nolaida tādu sīvo, ka es labāk nomirtu nekā ieelpotu gaisu" un "tur kāds nolaida sīvo, jo "Maska" apdirsās aiz laimes, ka uzvarēja"
Tātad koncerts beidzas no mums atdalās vairāki cilvēki, kas nepaliek pa nakti un brauc mājās, bet mēs saņemam zilās aproces, lai tiktu iekš kultūras nama, jo ballīte esot paredzēta tikai mums. [kas man likās tīri stulba ideja, ņemot vērā, ka nākamajā dienā ir festivāla turpinājums, bet ne manas problēmas, jo mums bija Džambuka]. Aizgājām fiksi uz veikalu paņēmām 2x2L coca-cola un mazo cigarešu paciņu, jo vairāk man naudas nebija, bet Jumiķim maks palika skolā. Pēc brītiņa Krālis zvana: "Vai kaut ko nevajag paņemt?" nu pēc mana lūguma un paša vēlmes viņš paņēma 2,5L pepsi un lielo cigarešu paciņu, kā arī neaizmirsīsim 100 glāzītes, jo tas bija vienādā cenā ar 50 glāzītēm. Aizbraucām uz skolu, pārģērbāmies ērtāk un patīkamāk. Un no somas tiek izņemta pirmā džambukas 1l pudele. Vēl protams vajag iekost kaut ko vakariņās, bet, kas gan mēs būtu par basiem, kuri ņem ēdienu līdzi. Izskraidījām trijatā vairākas meiteņu bariņus kur figurēja ēdiens un paēdām labāk nekā visi citi kopā. Jo koris ir kā kolhozs - viss tavējais ir manējais, bet viss manējais, nav tavējais.
*Krālis paņem rokās Džambuku un paceļ pret debesīm..* Skats tik aizkustinošs kā "Karalis Lauva" multfilmā.
Ielecam autobusā un braucam atpakaļ uz k/n, bet nevar jau uzreiz iet iekšā vajag pirms tam drosmīgo Džambuku, nodzērām 3 iedaļas no 7 un gājām drosmīgi iekšā, nedaudz domīgi, jo domājām, ka varētu pārbaudīt somas, bet nekā nebija.. visi tikām laimīgi iekšā un izklaides varēja sākties. Ieejam iekšā un skatāmies, kur var apsēsties, bet priekšā jau dažas mūsu meitenes un protams, ka uzreiz jāiet pakaļ somai ar Džambuku. Iekārtojušies pēdējā "skūpstu" rindā izlaižam pāris aplīšus ar mūsu ģeometriski 40 grādīgo draugu. Un Krālis ierauga meiteni ar fotoaparātu un ar vārdiem uz lūpām "Redzi to meiteni, es iešu uzzināt no kurienes viņa ir" noskrien lejā, aiziet parunājas, tur kaut kas mēģina to meiteni atturēt, bet Krālis jau viņu ir slepeni nocopējis un ved augšā uz mūsu rindu, piedāvā, kā jau kārtīgs kavalieris, iedzert, bet seko negaidīts atteikums *Nēģeri: "Oi!"* Bet viņa vismaz mūs nobildē vismaz 3 dažādos veidos un mēs no viņas varam nemānāmi pazust..Protams, jāiet ir uzdejot pie dziesmas "Man vienalga viss" un jāiet ar tādu garīgo uzpīpēt.. bet kas tur priekšā? Brencis jau pīpē, sākam runāties par viņa kruķiem un Brencis saka: "Es staigāju uz visām četrām tātad es rāpoju, bet, ja kruķus pieskaita, tad es esmu uz visām sešām", Jumis: "Tu esi zirneklis!", protams, ka šajā diskusijā mēs noskaidrojām, ka zirneklim ir 8 kājas un piedāvājām Brencim kļūt par skudru, bet viņš atteica un teica, ka būs..
Brencis: "Es būšu kukainis!"
Iegājām iekšā un dzirdam kaut kur no iekšpuses skan "Ērik, Ērik!", pajokojām, ka tas varētu būt mūsu Ēriks, ieejam zālē un kas pa joku, tas patiešām mūsu Ēriks un spēlē basģitāru grupas vietā.. Atbalstījām viņu cik skaļi vien varējām, kamēr "Maska" savu solisti, tā kā mums 6 bija grūti nobļaut 20 maskas nācās izsaukt papildspēkus, pēc kā viņiem vairs nebija cerību mūs pārbļaut.. Atkal bijām viss atraktīvākais koris, dejojām kā koris dziedājām un atbalstījām viens otru un parādījām, kuriem šodien vajadzēja uzvarēt, ko mēs protams arī izdarījām. Tā kā Ēriks bija labi nospēlējis vajadzēja viņam taču uzsist uz pleca par labo spēlēšanu, bet kurš gan sit uz pleca ar tukšām rokām, tāpēc 100g drosmes līdzi.
Ēriks: "Es agrāk 10 gadus spēlēju basģitāru, un tagad, kad ir zaļumballes vai dzīvā mūzika, man gribas paspēlēt!" *balsī dzirdams neliels reibums un nedaudz jau mēle mežģās.
Balles otrā daļa sekojā pēc kārtējās pīpauzes, kur Andris stāstīja par kandžas dzīšanu un par to, ka vajadzētu korim uztaisīt uz viņa pagrabu uztaisīt ekskursiju, bet beigu beigās pie Jumiķa pirtī notiks tusiņš. Atkal iegājām iekšā, uzrādot savas superstilīgās zilās aproces, Krālis izdomāja, ka vajag savākt sēdvietas un sarunājis ar uzraudzi, dabūjam 2 maisus, kur likt tukšās pudeles, un, protams, Skali atkal izceļas patīkami, rīkojot talku caur sēdvietu rindām un vācot tukšās pudeles.. *Kārtējais pluss SKALIEM* Sakārtojuši savas dzervietas Krālis izvēlējās 2 meitenes, kuras abiem Krāļiem ir jādancina.. ko mēs lieliski arī izdarījām.. Pēc pāris dejām aptuveni 3, noskaidrojām, ka lēnām tā kā uz skolu jāiet būtu, sākām vākties prom no stilīgās balles, savācām savējos, bet pēkšņi Ēriks pazudis..
Jumiķis: "Ieeju atpakaļ zālē, skatos Ēriks, sēž augšā - galva plaukstā, roka atspiesta pret celi, savācu viņu un novedu lejā." "Ēriks pamēdījās ar velnu Valmieras kultūras namā"
Iedevu Ērikam jaku, apģērbāmies un grasījāmies jau iet prom, bet Krālim vajadzēja noteikti aiziet pēc vēl vienas coca-colas. Ēriks jau bija uzsācis sarunu ar, kā vēlāk izrādījās, Pārgaujas Kārli, par to, ka šamējais ir normāls čalis un tur visu savu kori. Tizlai tika atrasta somiņa. Un tad jau nāca atpakaļ Krāļa banda ar maisiņu, kurā iekšā no HES burger bija "paņemts": sāls, pipari, grilla piedevas un kā gan bez kafijas maisāmajiem kociņiem. Tad mēs sākām tālo, kas nemaz nebija tik tāls, ceļu uz, kā Ēriks teiktu: "Kārli, ved mani uz mājām!", skolu. Nonācām pie skolas, bet durvis ciet, visi mēģina izskatīties pēc iespējas skaidrāki un atver trakā tante, kas pieskata durvis, tā kā mums klāt ir Ēriks, tad viņa vēl neko nesaka. Ēriks ar Jumiķi aiziet, Ēriku sakopt, pēc brītiņa aizejot uz tualeti, tur jau var dzirdēt, kā Kapteinis Tenors un Ēriks dzied "Mazs bija tēva novadiņis". Pēc tam man ar Kapteini Tenoru bija ļoti nopietna saruna vācu valodā par šo to it neko. Un mēs noskaidrojām, kur palika vēl viena Džambuka, kura likās bezvēsts pazudusi.
Kapteinis Tenors: "Mēs izdzērām, un meitenes stūrī gribēja, lai mēs viņām nedaudz nolejam, bet varēja redzēt, ka pudele jau ir vaļā un viņas pašas jau bija sākušas noliet".
Bet par šo noliešanu pa kluso samaksāja Annija, mēdoties ar velnu skolā pa nakti.
Turpinājām dzert atlikušo litru, sagribējām pīpēt, sākām domāt kā tik ārā, it kā jau vieglākais būtu vienkāršāk aiziet un uzprasīt komendantei. Domāts, darīts. Pieejam, mierīgi pieklauvējam, iznāk komendante ar tādu jau tūlīt bļaušu skatienu: "Ko gribat?", atbildējam, ka gribam, lai izlaiž fiksi uzpīpēt viņa riktīga pūķu bāba: "Izsaukšu policiju, jūs tur trokšņojat, cērtat durvis, izsaukšu direktoru, ejiet gulēt!!!" Pateicām paldies un uz redzēšanos, un aizgājām vēl kabināt. Piesējamies Daugavpilij, kaut ko parunājāmies un izrādās, ka čalim no Daugavpils ir šodien dzimšanas diena, bet šņabis gan viņam nebija, interesanti tajās ārzemēs svin dzimšanas dienas. Vajadzēja sāls, piparu, grilla piedevu lietu uztaisīt un pamētāties un tad nākamajā brīdi mūs jau grib dzīt gulēt tā trakā komendante. Bet Krālis jau nebūtu Krālis, ja viņam nebūtu plāns, jo viņš ir paņēmis no dušas atslēgas, aizgājām uz čalu dušām iekārtojāmies, bet Ivo jau klauvē pie durvīm, ka šamēja mūs grib dzīt ārā. Izgājām ārā es aizvilkos gulēt.
Jumiķis: "Es stāvēju pie kabineta un nelaidu to trako kuci iekšā, viņa jau gribēja līst garām un klauvēt, bet es viņu atgrūdu ar rokām nostī, mēs ar Tomiņu kādu pusstundu mēģinājām pierunāt viņu, lai viņa nemodina augšā Maiju un citus."
Krālis: "Es salauzu tualetes podam bačoku un tualetes papīra turētāju."
Ir 7.30 no rīta, lielākā daļa normālo cilvēku guļ, bet Daugavpils jau tāda nav. Tāda sajūta, ka Daugavpils koris dzīvo pēc Maskavas laika, kas būtu +1h no mūsu laika, un tas arī izskaidrotu, kāpēc viņi ir tādi nedaudz dauņi, uzvedās tā kā mazi mēsli, un spēlēja no rīta volejbolu. Tad bija mums ar Krāli laiks svempties, katram no savas gultas augšā un jāiet uz dušu, bet tā kā zēnu duša ir ciet un atslēga noņemta, gājām uz meiteņu dušu mazgāties, kur jau mazgājās seksīgais Tomiņš. Nomazgājāmies ar Krāli, bet diemžēl mēs bijām tik netīri, ka ūdens, kurš nolija zemē bija tik biezs, ka netecēja prom un sāka tur viss lēnām pārvērsties plūdos un vēl paspējām vienā dušā izmazgāt zobus. Bez tam no rīta mana balss bija reizes 3 zemāka kā parasti un Maija man piedāvāja nevis kā otrajam basam dziedāt, bet gan ceturtajam. Visi savācāmies, saģērbāmies un aizbraucām uz mēģinājumu baznīcā 10.00.. skanēja it kā nu priekš otrā rīta tīri normāli, tāpēc mūs arī nemocīja. Pēc tam mums noorganizēja ekskursiju.. pēdīgāko sūdu domes deputāts, kurš ir jau 4. sasaukumu domē un skolas direktors nodirsa, ka man pilnīgi slikti metās un tad mēs atradām uz zemes mētājamies uzrakstu, ko protams savācām "Uzmanību! Dzīvībai bīstami" vai kaut kā tamlīdzīgi. Un tad, kad direktors bija izdīcis vēl 10 minūtes un vēl 20 minūtes izvazājis pa visādu mēslainu hujņu mēs tikām pie ēdiena. Gulašs ar kartupeļiem, kas garšoja..
Robis: "Neķītri garšīgi!"
Protams, kad bijām apēduši gulašu, tad kaut kā pie saldā negribējās ķerties, meklējām papildu porciju, bet visiem garšo neķītri garšīgi, tāpēc aizgājām līdz virtuvei un dabūjām tomēr vēl vienu porciju katrs, pēc tam ēdot saldo, kurš bija tik salds, ka bija pārāk salds, lai būtu salds, bet bija pretīgi salds. Un tomēr ne vien mums ar Jumi veicās, bet Caunis bija pacenties dabūt tēju un mazā Jana arī gribēja, tāpēc gribēja zināt vai viņa arī dabūs tēju, ja palūgs.. un protams Krālis jau nepaliks atbildi parādā: "Jā, tu izskaties pēc bērna!"
Paēdām un ar pilnām māgām pa taisno braucām uz koncertu, atslābuši, pilnīgi negribīgi koncentrēties, sēdējām baznīcā.. un pienāca mūsu kārta dziedāt.. Uzkāpjam uz skatuves - jo vairāk dzied, jo vairāk reibsti, Brencim dziedot solo tāds sausais mutē, ka nevar padziedāt, un mute kustās tā kā govs zāli gremotu, bet pats gandrīz vai nevari nostāvēt, kamēr Caunim ir ieslēgta skaņa un viņš cer, ka viņam kāds nepazvanīs tai brīdi, kad viņš dzied. Pēc sūdainākās ever dziedāšanas, ka Maijai bija tāds kauns, ka gribēja ielīst zemē, mēs izgājām uzpīpēt un paskatīties uz Gauju, kuram ir izkāpusi no krasta *Baidies*
Brencis: "Kurš vēl koris prot zirgoties tā kā mēs? Ī-Ā"
Pēc tam aizgājām uz lielveikalu, to pašu vienīgo un lielo, kas viņiem ir, un mums piedāvā "Amigo" kartei kaut ko tur izdarīt, man jautājums: "Vai es izskatos pēc tāda, kas tagad var parakstīt?" meitenes it kā atbildēja, ka "Jā", bet es viņām skaļi pateicu sejā "Nē", aizgājām uz veikalu nopirkām 4 aliņus, mangali un mazo coca-cola.. un tomēr aizgājām visi 3 uz tualeti un ar vainadziņiem galvā piedirsām viņiem to māju, kamēr visi dziedāja baznīcā kora dziesmas. Un tad jau bija mājās jābrauc un lielāka daļa no ceļa tika veikta miegā
Šis ieraksts tika sākts rakstīt 20:58 pabeigts 0:24
exhausted
peaceful
confused