#45
Posted by![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
charlis on 27.06.2011 at 20:00Vakar bija tā viena iespēja, ko es biju domājis, ka varētu ilgāku laiku izdarīt. Un tas bija man bija jāintervē sakarā ar LLU ITF 10. gadu jubileju viens pāris, kuri bija sākuši satikties 1. kursa beigās un apprecējās 2. kursa sākumā. Nu tā visā visumā un īsumā ITF mīlas pārītis.
It kā tēma skaidra par ko būs jājautā un tamlīdzīgi, bet tomēr, sākot uzdot jautājumus, viņi abi ir tik, ne gluži nerunīgi, bet tādi - skopām atbildēm un visādi citādi man, ja būtu jāklausās viņos, kas man arī bija jādara, paliktu neinteresanti. Laikam jau visiem cilvēkiem nevar būt kaut kāda odziņa balsī vai kaut kas uz to pusi. Bet ko padarīsi, pēc tam šī intervija bija jāpasniedz papīrformātā, nagi niezēja pārveidot viņu teikto, bet tomēr nedrīkst. Rakstīju kā bija, kad apnika rakstīta jautājums, atbilde, jautājums, atbilde, pārveidoju stāstījumā teikumiem un visādi citādi stāstījumu, tur vismaz nebija tik ļoti jāpieturās pie vārds vārdā teikumiem utt., bet skat, kur jauna ķibele un tas ir tas, ka man vakar nebija rakstāmais garīgais vai iedvesma vai kā nu kurš viņu sauc, un man aptrūkās vārdi, teksts, burti, nezinu laikam jau alfabēts likās pa īsu, un galvā viņš tāds arī bija ne no A-Z burtos un vārdos, bet vienkārši ieciklējies uz vienu vārdu un netiec ne šurp, ne turp. Tomēr kaut ko nomocīju un nomīcijos ar to tekstu līdz 2 naktī. Pieliku punktu, saliku kaut kādas viņu tur bildes, un pirmā intervija gatava. Tik pat neinteresanta kā šis teksts, labi, ka ne vienlaidus, ne sūda nevarētu saprast. Tātad īsumā rezumē, šajā dienasgrāmatā noderētu pāris 'enter' taustiņu pieskārieni, kas ļautu labāk izlasīt visu tekstu. Otrais intervēt neinteresantus cilvēkus nav interesanti, trešais, man nav ne jausmas vai pēc 'trešais' bija jāliek komats. Ceturtais, žēl, ka nedrīkst mainīt viņu atbildes uz kaut ko iespējams nedaudz interesantāku un sagrozīt vārdus. Piektais, ja gadīsies kaut ko tādu darīt vēlreiz ar tik pat kūtri atbildošiem cilvēkiem, labāk atsakos. Sestais es ceru, ka vēl gadīsies uzrakstīt kaut ko tik pat lielu kā par Dobeli vai Valmieru.
It kā tēma skaidra par ko būs jājautā un tamlīdzīgi, bet tomēr, sākot uzdot jautājumus, viņi abi ir tik, ne gluži nerunīgi, bet tādi - skopām atbildēm un visādi citādi man, ja būtu jāklausās viņos, kas man arī bija jādara, paliktu neinteresanti. Laikam jau visiem cilvēkiem nevar būt kaut kāda odziņa balsī vai kaut kas uz to pusi. Bet ko padarīsi, pēc tam šī intervija bija jāpasniedz papīrformātā, nagi niezēja pārveidot viņu teikto, bet tomēr nedrīkst. Rakstīju kā bija, kad apnika rakstīta jautājums, atbilde, jautājums, atbilde, pārveidoju stāstījumā teikumiem un visādi citādi stāstījumu, tur vismaz nebija tik ļoti jāpieturās pie vārds vārdā teikumiem utt., bet skat, kur jauna ķibele un tas ir tas, ka man vakar nebija rakstāmais garīgais vai iedvesma vai kā nu kurš viņu sauc, un man aptrūkās vārdi, teksts, burti, nezinu laikam jau alfabēts likās pa īsu, un galvā viņš tāds arī bija ne no A-Z burtos un vārdos, bet vienkārši ieciklējies uz vienu vārdu un netiec ne šurp, ne turp. Tomēr kaut ko nomocīju un nomīcijos ar to tekstu līdz 2 naktī. Pieliku punktu, saliku kaut kādas viņu tur bildes, un pirmā intervija gatava. Tik pat neinteresanta kā šis teksts, labi, ka ne vienlaidus, ne sūda nevarētu saprast. Tātad īsumā rezumē, šajā dienasgrāmatā noderētu pāris 'enter' taustiņu pieskārieni, kas ļautu labāk izlasīt visu tekstu. Otrais intervēt neinteresantus cilvēkus nav interesanti, trešais, man nav ne jausmas vai pēc 'trešais' bija jāliek komats. Ceturtais, žēl, ka nedrīkst mainīt viņu atbildes uz kaut ko iespējams nedaudz interesantāku un sagrozīt vārdus. Piektais, ja gadīsies kaut ko tādu darīt vēlreiz ar tik pat kūtri atbildošiem cilvēkiem, labāk atsakos. Sestais es ceru, ka vēl gadīsies uzrakstīt kaut ko tik pat lielu kā par Dobeli vai Valmieru.