Kas ir jēdzīgāk-runāt par to sasodīto karu, vai izlikties, ka tas neattiecas uz mums???No tādām runām sametas dikti čābīgi ap dūšu, bet tāda izlikšanās galu galā var novest pie šoka, jo tā nebūs, ka tas mūs neskars...
"Pilsētā tiek saglabāts miers, panika nav manāma...visi gatavojas karam.."(kaut kāds raidījums pa radio)
Tādas pretrunas vienā nelielā teikumā: miers-visi gatavojas karam!!!!Tik vienkārši- kā kaut kādā teātra uzvedumā...
Bet man ir šķērmi ap dūšu...uz Irāku no Latvijas vaŗētu sūtīt mediķus un sapierus...a mans draugs ir sapieris, un tad man vairs nenāk smiekli!!!