noziegums vidusskolai, sveiciens saulei un drīzajiem saulgriežiem
pat tā kā bail atklāt, ka dzīvojos augšā. Taču jāpasaka, ka nakts ir visvieglāk iznēsātais bērns, visskaļāk brēcošais, kad piedzimst. Kā, KĀ, mani dārgie, saule lec, ziniet.... varbūt ir vērts iemācīties bildēt, lai pastāstītu. Varbūt iegravēt lielā, ka mirt var tādā laikā - kad tavā vietā jau nāk citi, diena ar tiem citiem, kas turpinās iet. Mana mirstība ir dienās, kad tikko radies bērns sāk pieaugt un prasīt. Dzīvība ir gaidīt.