man pēdējās pāris nedēļās ir bijusi tā laime un iespēja runāt ar tādiem cilvēkiem, ar kuriem jau sen esmu gribējusi parunāt par dzīvi, laikmetu un darbu. Mēs runājam, runājam.. galvenokārt jau es uzdodu jautājumus ar komentāriem, jo citādi liekas, nebūs par ko runāt, baiļojos, ka varētu nenoturēt uzmanību un man un sarunu biedrim kļūtu neērti vai garlaicīgi..taču tā runājot, lai vai kā censtos, es saprotu, ka reti kuram teikumam ir nozīme, ja tas netiek parādīts ar darbu. Žēl- kad cilvēku satiek, visbiežāk jau sanāk vispirms kopā runāt, runāt un tad, ja tā iegrozās, kaut kādu patiesi DARBU kopā darīt... bet, ja iegriežas otrādi, t.i,tā, ka darbs rāda domu, nu, tad ir klase! Iepazīties ar kādu ekspedīcijā. Iepazīties ar kādu talkā. Iepazīties, ēdnīcā šiverējot. Tur jau cita nozīme visam. Lūk, tādas iepazīšanās man trūkst!