Pakavēsimies pie pēdīgā vārdiņa!
Rīgā izsmējusies un saplānojusi pulka aizraujošu aktivitāšu pavasarim un vasarai, Jelgavā krietni izstaigājusies, saņēmusi ziņas no māsas, kura jau labu laiku ir siltajās zemēs, izmācījusi puisēnu vāciski par apģērbu, izrunājusies ar viņa vecmammu, kādi kara laikā Jelgavā bij tefteļi, kas dziedāts un vilkts, kura iela bija Brodveja, kura - mauku, izdziedājusies pavasara gavilēšanas dziesmas pie Ineses tradicionālās mūzikas grupā "Inese", netikusi uzņemta Auces autobusā, kas, redziet, Jelgavā nepiestāj, ietieku Dobeles mazautobusā nogurusi, no nepārtrauktās mugursomas rīvēšanās apakšbikses ievilkušās dibenā, zeķubikses gauži noslīdējušas, kājas no savalkātajiem apaviem tā kā dvako, iesvīdusi, elpa ar gluži nesmaržo pēc maijpuķītēm, es braucu un esmu laimīga!