pūce
Starpcitu, iemācījos, kā pūce ir lietuviski - pelėda.

Tagad, kad bez piecām pusnakts, ir morāls briedums darīt kādus skolas darbus, lasīties hronikas vai ko. Bet, kas tev deva! Jāiet gulēt, lai varbūt rīt akadēmijā būtu vieglāk. Ziniet, vispār jau man viss akadēmijā patīk. Kaut kas nepatikt sāk tad, kad neesmu izgulējusies, kad cenšos garajā starpbrīdī pasnaust, bet neizdodas, kad vnk esmu miegaina + kad man ir auksti un gribas ēst. Tad sāku kritiski un pragmatiski lūkoties uz pasniedzējiem.

Svētdien laikam izvācamies no Dzirnavielas iemistuves. Šovakar tādas jurģiskas noskaņas. Skan rock music un es esmu gatava pakauties, lēkāt pa federīgu gultu, ēst saldējumu, dzert tēju un lasīt jau minēto hroniku vai Danti.

Tāda dzīve. Visu uzreiz nevar dabūt, ja apcer nākotni, bet nerīkojas tagadnē.