Tātad, kāpēc no manis vēdī savādas dvakas?
Fiziski piedaloties lekcijās, prātoju, kas ir labi un kas nav labi, kas ir nepieklājīga smaka un kas ir publiski pieļaujama smaka. To derētu vairāk papētīt, bet kamēr īsti nezinu, kas un kā, izstāstīšu , kāpēc ar mani ir tā, kā ir:

Ļoti iespējams, mani kursa biedri un citi līdzgaitnieki būs ievērojuši man klātesošo tādu kā neizmazgātas slaucenes smaku. Tādu kā slapjas maizes smaku (smaršu). Jā, tas tieši tā arī ir! Vakār matus mazgāju kefīrā un samērcētā rupmaizē. Lieta tāda, ka pagājšnedēļ man gadījās lielas nepatikšanas, pirtī neveiksmīgi lietojot matu eļļu un smalko Baikāla zalīšu šampūnu. Lai izpaliek izklāsts, kā tieši bija un cik liels izmisums mani pārņēma (droši varu apgalvot, ka tas bija sen savā spēcībā nepieredzēts izmisums), labāk pastāstīšu, ko es daru,lai situāciju vērstu uz labu un saglabātu sev dzīvus, īstus matus.
Kā jau minēju, vienu dienu pielietoju kefītu ar rupmaizi. Šodien, nupat brālis mani aplēja ar Garo (7%). Mēģināšu kārtīgi izskalot, bet šaubos, vai sanāks tā, ka ne miņas no alus. Tātad, līdzgaitnieki, pieņemiet, ka rīt no manis vēdīs noturīga alkohola smaka. Ja arī šis nesniegs vēlamo rezultātu, kādu dienu.. jūs gan jau esat ievērojuši, kā ož nemazgāts dēlītis, kad uz tā vakar griezts sīpols.. kādu dienu mana galva vēstīs par sīpolu klātesamību.

Tādas, lūk, lietas.
Šis ieraksts ir informatīvs, diemžēl ne analītisks. Ja gadījumā kāds zina, kas ir labi un kas ir slikti (atminos, ka nesen kāds kungs šādu tēmas pieteikumu jau bija veicis tieši tepat, draugos. Godīgi, man ir slinkums pārlasīt, ko citi viņam atbildēja, turklāt mans jautājums ir sašaurināts, orientējoties uz smakām), tad uzrakstiet!