Man riebjas liekvārdība lietišķos tekstos, piemēram, eksāmena biļetēs. Nu ko var ļerkstēt un lietot no teorijas grāmatām pārrakstītus saikļus un neko nenozīmējošus vārdus, kurus pat virs vidējā līmeņa izglītots Kultūras akadēmijas students sarunā nelieto.
Ļoti nogurdina krāšņums, kas nemaz nav krāšņums, bet gan tā ārējā forma. Ko gan līdz skaists konspekta atstāsts, ja patiesi neesmu piedzīvojusi laikmetu, autoru dzīvi un darbus. Visu gribas pa īstam.