Piepeši viss sagrieās kājām gaisā. Tu saproti, ko saku es. Es beidzot
redzu iemeslus lietām, ko dari Tu. "Tas tāds kā nākamais posms." Tā Tu
teici tad, kad Tevī kļuvu kas vairāk par kārtējo palaistuvi īslaicīgām
attiecībām. Vēl vakar es uzbūru mirkļus par labāku rītdienu. Jau vakar
es sapratu, ka tā rītdiena pienāca tai pašā mirklī, kad es rāpos debesu
augstumos izšķirot aizgājušus stāstus un atmiņas, izsviest visu, kas
spiež. Tu tikmēr sēdēji, apātiski ieurbies apātiska motociklista motocikla motora dūkoņā.
 
"Bones sinking like stones all that....I fought for."

Sasmīdināji. Visas tavas utopiskās idejas. Tavi trokšņainie un kliedzošie dzejas ritmi rimti, rimti nosēžas manās atmiņās uz palikšanu.

"Suddenly I see why the hell you mean so much to me."

Tu, krievu komunistiskais cūka, krāpi mani! A, es piedevu. Ha...mīlestība generally. Un man nav ne jausmas kāpēc tā, es laikam....es vienkārši Tev uzticos un savādāk nemaz nevar..."kaut lapas šad tad jāpāršķir no acīm Tev to nolasot."