| Dzīve pie Grego: Vērpjamais Ratiņš | May. 2nd, 2014 @ 08:03 am |
|---|
|
Šorīt pieceļos agrāk kā parasti, noeju lejā uz virtuvi, tur visa komanda jau priekšā. Papildus jau zināmam Grego čomam, pa virtuvi šiverē waif bīterī un tetovējumos tērpies homie. Viņš ik pa brīdim izvelk no Gergo nebeidzamā bardaka of holding kādu priekšmetu un fascinējas. Pēc kāda laika šādi virtuvē ierodas vērpjamais ratiņš. Mēs ar homiju sākam apspriest, vai tas no Grego vecmammas vai kas. Grego atklāj patiesību:
Kādu dienu vazājos pa trödelmarkt (kind of Latgalīte) un pie manis pienāk kāds nepazīstams džeks un saka, ka ir drauga drauga draugs. Viņam ir vērpjamais ratiņš, kuru var super notirgot. €20 viņam, jebkas virs tā - Grego. Grego negrib čakarēties, bet beigās džeks tomēr viņu pielauž to ratiņu tirgot. Pienāk dienas un turdziņa beigas, un ratiņu neviens tā arī nav nopircis, bet visas mantas jānovāc, citādi sods. Ratiņa īpašnieks nekur nav atrodams.
Turpmāk mēģināšu vēl jautāt Grego par dažādiem hlamiem viņa mājā un ziņot par rezultātiem.
PS: Homijs izrāfās baigais datorfans. Apspriedām Android appu izstrādi. Parādīju viņam Coursera un Udacity.
|
| Pie Burkā kundzes | Nov. 12th, 2013 @ 10:23 pm |
|---|
|
Pēc Groningenas aizsopēju līdz Diseldorfas lidostai. Kā parasti, tikšana pāri robežai likās neiespējama, bet īsi pirms saulrieta maņēma pāris meitenes ceļā atpakaļ no Amsterdamas. Sākotnēji veda līdz Esenai, bet sajauca nobrauktuvi un attapās Diseldorfā. Great success!
Firmai ir sadarbība ar kādu kundzi, kura nodarbojas ar jaunpienācēju pagaidu izmitināšanu savā mājā, kā arī dažos citos viņai piederošos nekustamajos īpašumos Diseldorfā. Tie, kas ir redzējuši Keeping up Appearances (Smalkais stils?), spēs vizualizēt šo kundzi. Līdz nelabumam laipna, ar perfektu Britu akcentu un līdz ārprātam izdekorētu māju. Gleznas visur. Un katru rītu kopīgas brokastis.
Otrs spilgtākais personāžs šajā stāstā ir itālis Pjēro. Manuprāt (bet diez vai viņaprāt) viņa dzīves zvaigžņu mirklis ir, kad viņš Gariju Gigaksu pasūtīja dirst pa telefonu, jo noturēja par prank call. Viņš ir spēļu dizaineris un nebeidzams interesantu... teikumu avots. Cita starpā viņš padalījās ar modes industrijas insider knowledge. Piemēram, pērkot džinsas, jāpārliecinās, ka iekšpusē izmantots tas pats diegs, kas ārpusē. Un viņa akcents ir super.
Tikmēr darbā atklājās, ka superior menedžmentu atspēko lielāki projekta mērogi, un tas pats bardaks vien sanāk. Kolēģi visi kā viens ir kaut kādā veidā ievērojami. High level zona karoč, ar high level bugiem utt. Un dabūju pa purnu ar karmu - dodoties prom no iepriekšējās firmas, atstāju aiz sevis drausmīgu WPF kodu. Šeit ierados pie tāda koda nākamajā mutācijas stadijā.
|
| Kā uztaisīt geil face | Oct. 24th, 2013 @ 08:54 pm |
|---|
|
Uztaisi divas pigas, katru savā rokā, un pieliec sejai priekšā tā, lai īkšķi ķipa ir tavas acis.
geil vācu valodā nozīmē ķipa kruta, bet arī seksu/iekāri/smth.
Pēc ponijfesta es devos uz Groningenu, jo citur būt man īsti nebija kur. Sastapu kārtējo ceļojošo amatnieku un uzzināju dažādas stopēšanas gudrības. Divas no mašīnām, kas mani panēma, bija turki. Abi vispirms prasīja vai man ir ieroči, un vai grasos viņus nogalināt. Senēmuši noraidošu atbildi, turki kļūst ļoti draudzīgi cilvēki. Kā parasti, pie robežas jutos drūmi, jo vakara klāt, un vēl distance priekšā, bet kā parasti, stopēšana sevi atkal pierādīja, un dabūku turkus, kas paši uzprasījās, ko es daru benzīntankā, ā, vajag aizvest, ieroču nav, okei lec iekšā, še, tev turku maize. Aizveda līz durvīm.
Ernesta un Dāvija tajā brīdī nebija mājās, tāpēc aizgāju uz centru. Groningena ir studentu pilsēta, so, party everywhere. Un alus ir vissliktākais un dārgākais, ko esmu sastapis. Nepērciet alu Nīderlandē! It īpaši bārā!
Turpmākais mēnesis pagāja zaļi. Caur skaipu finalizējām darbā pieņemšanu ar BlueByte. Saņēmu darb līgumu pa epastu, izprintēju, parakstīju un aizsūtīju atpakaļ pa pastu. Trijatā dzīvojām sešos kvadrātmetos. Bet izrādījās ļoti omulīgi un forši. Taisījām ēst un ripinājām gurķi. Mēģināju kaut ko kodēt uz laptopa, bet atmosfēra bija pārāk mākslinieciska.
Edit: Also, nepērciet kebabus Groningenā!! Amsterdamā ir ok.
|
| Dzīve pie Gergo | Oct. 21st, 2013 @ 10:21 pm |
|---|
|
Huļi jūs sukas neatāgdinat kā vēl jārakata.
Lēciens uz tagadni, jo tas notiek tagad. Pēc tam atgriezīšos uz stāstu, kas notika pēc ponijfesta.
Pašlaik īrēju kādas mājas divus augšējos stāvus no mirstoša ex-hipija Grego. Zinātāji iedomājas 50 gadīgu osīti. Grego ir rīktīgs "I was adventurer like you but then I took a cancer to the knee" tips. Viņa tēvs bija kontrobandists, viņš pats bija kontrobandists. Izmests no mājas 16 gadu vecumā, jo too hardcore. Veda gaļu pāri robežai savā folksvāgen busiņā. Izgājis visus Eropas dandženus un piedalījies episkos reidos uz policiju. Grego ir bezgala draudzīgs un dāsns. Tālāk seko pāris scēnas no ģimenes seriāla Dzīve pie Grego:
Sabojājusies elektriskā plīts. Grego izsauc elektriķi un paziņo, ka viņš (elektriķis) ir 12 gadus nosēdējis par zāles kontrobandu. Šo sasēja, jo viņš izmantoja PDA savai narko bugaltūrai, un poliči pamanījās undelete viņa failiem uztaisīt.
Grego tiek pie jūtūba uz mana laptopa sāk likt vācu pankroku par skvoteriem un priecājas par mūsikas video, kur poliči tešās ar skinhediem. Es pretī uzlieku PND.
Pie grego regulāri viesojas viņa čoms Torzeins. Viņš ir riktīgs roķeris. Ķipa fuck yeah, Led Zeppelin! Viņam tāda glamrock gaita. Kad viņš dodas prom, viņš atvadās ar "Asta la pica!" un "John Porno!".
Šad, tad pie grego atnāk patiesi baisi cilvēki. Pagaidām māju izlaupījši nav.
Tikmēr Ernests uzvedās (ar šauro ē) pilnīgs Latvietis un aizbrauca ar autobusu atpakaļ uz Latviju. :(
So, man tagad ir divas brīvas istabas. Any takers?
|
| Ponijfests | Oct. 4th, 2013 @ 08:30 pm |
|---|
|
Pēc Potsdamas mēs ar Ernestu pašķīrāmies. Mans ceļš veda uz Stuttgarti, jo bezdarbs un fakts, ka ir tikai tik, cik kabatā, nav šķērslis poniju kona apmeklēšanai. Nu, īstenībā es pieteicos palīdzēt organizēt šo pasākumu kā brīvprātīgais ilgi pirms lēmuma doties pasaulē laimi meklēt.
Stopējiens uz Stuttgarti bija viens no tiem neaizmirstamajiem. Vienu no mašīnām vadīja cilvēks, kurš man ļoti atgādināja mani no nākotnes. Apceļojis pasauli, dzīvojis un strādājis visur kur, visu ko pieredzējis un daudz naudas sapelnījis, bet sievu tā arī nedabūjis. Pārrunājām pilīgi visu. Viņš man atstāja savu epastu. Jāatrod kaut kur somas bardakā un jāuzraksta, kā man iet, jo solīju.
Stuttgartē mani sagaidīja vietējie ponijisti. Rietumeiropas ponijisti ir visai frīkaināki par Latvijas, bet tas varbūt tikai tāpēc, ka Latvijas ponijisti lielākoties joprojām skolā, un viņiem nav naudas, ko ieguldīt frīkainumā. Protams draudzība un maģija, un viss super.
Piektdienas vakarā uzstādīšana, un daļa apmeklētāju grib reģistrēties jau tad, un viens no core komandas izdomā, okei, pa 10 eiro gabalā early registration, un par to naudu visi brīvprātīgie ies dzert.
Pats divdienu pasākums aiziet uz urrā. Pa lielam viss noorganizēts labi, un man ir liels funs reģistrēt vāciski runājošos apmeklētājus (es strādāju iekš reception). Pēc savas maiņas, nolasu lekciju par modernejām nehnoloģijām un to pielietojumu ponijošanai (ā, jā, es aizmirsu pateikt - kamēr mēs bijām Potsdamā, es pusi laika tērēju gatavojot to lekciju nevis meklējot darbu). Jāsadabū rokā tas džeks, kas lekciju ierakstīja.
Tirdziņā atradu vienu no saviem mīļākajiem ponijmāksliniekiem un iztērēju €70 uz viņu. Izdejojos poniju Stepmāniju, sastapu visādus vairāk un mazāk zināmus ponijistus. Poniju karaokei gan nesadūšojos. Bildes un video atradīsies iegūglējot "galacon 2013".
Nākamās pirmdioenas rītā mani uz šoseju līdzi paķēra Čehu ponijbuss (jo čehu ponijisti bija noīrējuši sev veselu autobusu).Current Mood:  sleepy Current Music: DJ Bobo & Irene Cara - What A Feeling |
| » Berlīnes Purvciems |
|---|
Pirais sarunātais dīvāns mums bija Potsdamā, Vācijas piepilsētā, pie Traxa. Notusējām tur divas nedēļas.
Ja jūs gribat redzēt Padomju idilli, kādu to cerēja panākt Pirvciema cēlāji, aizbrauciet uz Potsdamu. Glītas špickastīšu mājas ar neizsistiem stikliem, nepiečurātām kāpņu telpām, neizdemolētiem bērnu spēļu laukumiem un glītiem mauriņiem un apstādījumeim visur. Gar logu kuģo mātes ar bērniem ratiņos. Lielākie nekārtības cēlāji bijām mēs paši, jo netīšām sasitām savu alu un izgāzām pa ielu, un kādu laiku oda pēc Latvijas.
Apdzīvojām mēs trīs no četriem traxa virtuves kvadrātmetriem. Tas prasīja savu devu izdomas.
Regulāra atrakcija bija netālais mežs, kas mudzēja no vietējās faunas. Ejot peldēties redzējām gan stirnas, gan vāveres, gan putnus visādus, un čūskas utt. Super.
Uz Berlīni tusēt nebraucām nauduas taupības nolūkos. Vienīgā izklaide bija Steinburg alus pa 40 eirocentiem puslitrā.
Pa starpām aizlidoju uz Diseldorfu uz darba interviju. Tās laikā blakus istabā izcēlās Nerf apšaude.
Sep. 29th, 2013 @ 06:37 pm
|
| » Pirmkārt, kā pareizi stopēt |
|---|
Nav laika rakstīt, tāpēc rakstīšu kā pagadās. Sākšu ar sākumu.
Stopē benzīntankā citā tamlīdzīgā vietā (veikals ceļa malā ar stāvvietu). Ja nevari, tad autobusa pieturā. Ja nevari, tikai tad ceļa malā. Galvenais ir tikt parunāties ar vadītājiem. Pieturā un ceļa malā to nevar, tāpēc ir risks nodirnēt stundas. Runājot ar cilvēkiem parasti dabonu mašīnu padsmit minūtēs.
Visgrūtāk ir tikt ārā no pilsētām. Ja vari, aizbrauc ar autobusu utml līdz pirmajam benzīntankam ārpus pilsētas. Ja nevari, tad stopē ar zīmi "nechste tankstelle", jo benzīntankā tāpatās viegli dabūsi mašīnu kur vien vajag.
Vēl grūti ir tikt laukā no Baltijas, jo nav lielu benzīntanku. Polijā pirms Varšavas cilvēki ņem, bet brauc mazas distances un lēni. No varšavas iet jaunais poļu autobānis taisni iekšā Vācijā. Līdz ko tie uz tā, sākas relatīs easy mode. Apkārt pa vāciju stopēt ir pilnīgs chill.
Vēl grūti ir tikt pāri robežām, jo mašīnas, kas iet pāri parasti ir pilnas ar mantām un imigrantiem.
Stopējot Vācijā visnedraudzīgākie cilvēki no visiem sastaptajiem bija Latvieši. Turki savukārt ir ļoti draudzīgi. Vienmēr prasa, vai tik negrasos viņus aplaupīt, bet tik un tā paņem, aizved, un pa ceļam sabaro savu turku maizi.
Sep. 28th, 2013 @ 10:40 am
|
|
|