CannibalSmith - Post a comment

Pēc Potsdamas mēs ar Ernestu pašķīrāmies. Mans ceļš veda uz Stuttgarti, jo bezdarbs un fakts, ka ir tikai tik, cik kabatā, nav šķērslis poniju kona apmeklēšanai. Nu, īstenībā es pieteicos palīdzēt organizēt šo pasākumu kā brīvprātīgais ilgi pirms lēmuma doties pasaulē laimi meklēt.

Stopējiens uz Stuttgarti bija viens no tiem neaizmirstamajiem. Vienu no mašīnām vadīja cilvēks, kurš man ļoti atgādināja mani no nākotnes. Apceļojis pasauli, dzīvojis un strādājis visur kur, visu ko pieredzējis un daudz naudas sapelnījis, bet sievu tā arī nedabūjis. Pārrunājām pilīgi visu. Viņš man atstāja savu epastu. Jāatrod kaut kur somas bardakā un jāuzraksta, kā man iet, jo solīju.

Stuttgartē mani sagaidīja vietējie ponijisti. Rietumeiropas ponijisti ir visai frīkaināki par Latvijas, bet tas varbūt tikai tāpēc, ka Latvijas ponijisti lielākoties joprojām skolā, un viņiem nav naudas, ko ieguldīt frīkainumā. Protams draudzība un maģija, un viss super.

Piektdienas vakarā uzstādīšana, un daļa apmeklētāju grib reģistrēties jau tad, un viens no core komandas izdomā, okei, pa 10 eiro gabalā early registration, un par to naudu visi brīvprātīgie ies dzert.

Pats divdienu pasākums aiziet uz urrā. Pa lielam viss noorganizēts labi, un man ir liels funs reģistrēt vāciski runājošos apmeklētājus (es strādāju iekš reception). Pēc savas maiņas, nolasu lekciju par modernejām nehnoloģijām un to pielietojumu ponijošanai (ā, jā, es aizmirsu pateikt - kamēr mēs bijām Potsdamā, es pusi laika tērēju gatavojot to lekciju nevis meklējot darbu). Jāsadabū rokā tas džeks, kas lekciju ierakstīja.

Tirdziņā atradu vienu no saviem mīļākajiem ponijmāksliniekiem un iztērēju €70 uz viņu. Izdejojos poniju Stepmāniju, sastapu visādus vairāk un mazāk zināmus ponijistus. Poniju karaokei gan nesadūšojos. Bildes un video atradīsies iegūglējot "galacon 2013".

Nākamās pirmdioenas rītā mani uz šoseju līdzi paķēra Čehu ponijbuss (jo čehu ponijisti bija noīrējuši sev veselu autobusu).