Friends

About Friends

Jul. 28th, 2014 @ 09:51 am
[info]dzeina, posting in [info]pajautaa
Pastāstiet, lūdzu, kā pieslēgt balss pastu.

Operators: LMT
Klausule: Samsung Galaxy S3.

Paldies jau iepriekš!

Jul. 28th, 2014 @ 09:31 am
[info]dienasgramata
Redzēju sapnī, ka esmu kaut kādā jocīgā veidā nokļuvus pagātnē - it kā pats savā jaunībā, it kā tomēr laikā un vietā, kurā es nekad neesmu bijis, taču ar šodienas zināšanām un ar nojausmu par to, kas tajā laikā notika. Pirmā epizode bija lielā skaņu ierakstu studijā, acīmredzot - "Melodija" - kur nupat pabeigts ierakstīt grupas "Menuets" plati "Dzeguzes balss". Pamostoties, biju pārliecināts, ka runa ir par septiņdesmito gadu vidu, taču tagad atceros, ka nē - tas bija astoņdesmito pašā sākumā. Nu, jūs taču zināt to plati - ar Imantu Kalniņu tādā Jēzus Kristus tēlā. Studijā bija mērens satraukums, bija atnākusi dziedātāja Inese Pabērza, aplūkoja plates vāku, parakstīja kaut kādus līgumus un es trinos apkārt, man niezēja pirksti pateikt viņai, ka šī ir ļoti laba plate un šis ir ļoti nozīmīgs mirklis, ka vispār viņa pat iedomāties nevar, cik nozīmīgā vēstures brīdī viņa šobrīd atrodas. Sapnī man tas šķita tika acīmredzami - gan tas, cik šis brīdis ir izšķirošs, gan tas, ka viņai taču noteikti nav ne jausmas par to. Tagad, domājot par šādu situāciju, tas vairs nešķiet tik viennozīmīgi - nu, labi, Menuets, bet nav jau nekāda visu laiku svarīgākā plate. Un, no otras puses - kāpēc gan viņai tobrīd tas arī nebūtu šķitis kā pats svarīgākais notikums viņas dzīvē? Varētu taču tā būt.
Pa vidu bija visādi pseidovēsturiski momenti ar padomju un latviešu motīviem, bet otrā epizode notika tajās pašās telpās, tikai acīmredzami gadus desmit vai piecpadsmit vēlāk. Sākās kaut kāds puslegāls koncerts, es jau ar zināmu interesi gaidīju, kurš no slavenajiem pagātnes mūziķiem nu kāps uz skatuves - ahā, tas bija Linga vēl grupas ZigZag laikos, citiem vārdiem sakot, 1989. gada latviešu pankroks. Bet aizraujošākais bija zālē sastapt pavisam jauniņu Regnāru Vaivaru un pilnīgi neatpazīstamu Džilindžeru īsi apgrieztiem matiem. Tikai pēc tam, kad viņš sāka ar mani runāt, es mēģināju saprast, kurš tas ir (tieši tā - "Kuru nu mana zepamziņa būs tagad man iesmērējusi sastapt šajā ceļojumā laikā?"). Viņ'skaut ko man jautāja, kaut ko stāstīja ar saviem plāniem nodarboties ar teātri, šķiet, viņš man jautāja, uz kuru teātri viņam iet un es, iekšēji ķiķinot, jau gribēju pateikt - "Ej uz Dailes, tur tev viss izdosies!", bet tad sāka aurot Linga un es aizgāju meklēt, kur palicis mans piecgadīgais dēls.

Jul. 28th, 2014 @ 08:55 am
[info]dienasgramata
DELFI. Izvēlē par labu Jūrmalai arī nepalīdzot tas, ka netiek piedāvātas, piemēram, atlaides. "Pacietībai ir kaut kāda robeža," sacīja Krutojs.

RhinoJul. 28th, 2014 @ 01:23 am
[info]ingmars

bounty hunterJul. 28th, 2014 @ 01:16 am
[info]ingmars

freelancerJul. 28th, 2014 @ 01:13 am
[info]ingmars

Nobīdes maršrutāJul. 27th, 2014 @ 10:42 pm
[info]kautskis
Es uzrakstīšu par Nirnbergu, nacistiem un fetiša kostīmiem, goč pendel uzrakstīšu, vēl jo vairāk tāpēc, ka man arī tagad ir viens fetiša kostīms (NE lederhosen, bet gan sarkanrūtots krekls ar vegāniskām briežraga pogām, es viņā izskatos ļoti daiļi, atliek tik ciri pār plecu un prom uz mežu, I'm a lumberjack and I'm all right!) Bet tagad es esmu mazliet novirzījies no maršruta un, kā varbūt nojaušat, atrodos dižajā františeku zemē. Un man beidzot ir burvīgs iemesls izmantot jūzerpikču ar Milošu! (Ja neesat redzējuši Ostře sledované vlaky, kas ir čehu un no kurienes šī jūzerpikča ņemta, pārtrauciet visu un noskatieties, tā ir viena no pizdatākajām filmām ever. Vai varbūt pagaidiet, varētu uzrīkot filmas skatīšanos ar čehu aliem un tādām lietām, tēmatiskais kinoseanss, thhh.)

Vārdu sakot, pēc Nirnbergas mēs ar biedreni [info]gc izdomājām, nahuj Veimāru, v pizdu Beirutu (es zinu, ka viņa vispār ir Baireita, bet Beiruta skan skaistāk un pārprotamāk), dosimies uz Prāgu, jo, ko domājies (fun fact) Jūspadevīgais iepriekš nekad nebija bijis Čehijā. Nu, un es arvien ar pārlieku lielu prieku piekrītu pamēģināt lietas, kuŗas iepriekš neesmu darījis, nopietni, ko tik es ar šādu attaisnojumu neesmu sadarījis, bet es te novirzos no tēmas! Tātad: pēc nelielas besīšanās (jūs domājat, ka Vācijā sabiedriskais transports vienmēr iet laikā? Ha, biedri, ha!) mēs iebraucām františeku zemes galvaspilsētā. Pēc vēl lielākas besīšanās (pizģec, kā mani besī negodīgi valūtas mainītāji -- čaļi, es esmu savējais, es jūsu trikus pa gabalu pazīstu, godīgi, ar mani šitā izdarīties nevajag) mēs ievācāmies caur internetiem uzmeklētajā viesnīcā. Esat redzējuši Grand Budapest Hotel? Protams, ka esat. Lūk, šī viesnīca bija izspļauta vēlīnā Grand Budapest Hotel, kad viņā palikās Džads Lavs un viņa jau bija pārliecinoši savā norieta posmā. Ar tepiķiem klātu gaiteni, sešdesmito gadu ČSSR liftu un Purvciemremontu numuros. Varu iedot adresi, ja gribat, tur ir ļoti lēti un samērā tuvu centram (kur nekā nav, aizsteidzoties notikumiem priekšā) un vēl tuvāk Višehradai (kas diezgan pārliecinoši ir īstais iemesls, kāpēc jābrauc uz Prāgu, bet mēs atkal aizsteidzamies priekšā).

Tad otrā rītā pēc pārsteidzoši brangām brokastīm (man bija iedalīts ČSSR ražots šķīvītis, ak, gandrīz vai as'ru notrausu) devāmies ķeksīšu vilkšanas pasākumā, tas ir, apskatīt apskates objektus. The usual suspects: pils, tilts, katedrāle, tādā garā. Teiksim tā: es tiešām arvien biežāk spēju atteikties no vispārpieņemto apskates objektu apskates. Piemēram, pēdējo reizi Berlīnē es Brandenburgas vārtu un Čekpoint Čārlī vietā redzēju Ostina Pauersa slepeno štābiņu, kas, ko niekus, ir kādas piecdesmit reizes krutāks apskates objekts. Bet nu Berlīnē es esmu bijis kādas desmit reizes, es tā varu atļauties. Bet tomēr man kādā sirds stūrītī mita pārliecība, ka Prāgas apmeklējums nebūs pilnvērtīgs bez apskates objektiem. Droši vien viņi ir jāredz, tīri tā, lai varētu atķeksēt. Bet jārēķinās, ka to pašu ķeksīti vilks arī vesela kaudze krievu tūristu. Un amurikāņu fudge backpackers, kas visur vazājas ar savām milzīgajām somām un skaļi tērgā savā apnicīgajā amurikāņu valodā. Nekad nekur citur neesmu saticis tik daudz amurikāņu bakpakeŗu. Manuprāt, Prāga viņiem ir kaut kāds iniciācijas rituāls -- tu vienkārši neskaities pilnvērtīgs bakpakeris, pirms neesi atķeksējies Prāgā.

Tātad: par obligātajiem objektiem nav daudz, ko stāstīt. Piebildīšu tik, ka es nekad vairs nespēšu nopietni uztvert katoļus. Tie ir tie pieaugušie cilvēki, kas spēlējas ar lellēm, nosauc viņas (lelles) par "Prāgas Jēzuliņu" un izliekas, ka tā ir nevis spēlēšanās ar lellēm, bet gan kaut kāds morāls +1, as in, es esmu daudz morāli pareizāks tādēļ, ka pielūdzu lelles. Nu i nafig, pieaugušu cilvēku dzīve ir daudz interesantāka par šādu bērnišķīgu make-believe.

Toties neobligāto objektu, kā izrādās, Prāgā netrūkst! Es jau minēju Višehradu, līdz kurienei veiksmīgā kārtā īpaši daudz krievu tūristu neaizkuļas. Protams, viņi tur ir, bet ne tik daudz. Tur ir ļoti mierīgi un daiļi. Īpaši aizkustināja šķīstā jūgendstilā pārgleznotā gotiskā bazilika. Jo kāpēc gan ne! Tāpat Prāgā ir funikulers, kas ikvienu pilsētu padara daudz jautrāku (esmu pilnīgi pārliecināts, ka vārds "funikulers" atvasināts no vārda "fun".) Un, protams, Prāgā ir alus, daudz, daudz, alus. Lēts un labs, un daudz, un visur. Tāds prieks, ka mūsu Dievzemīte ir tāda nanny state, kas saviem pilsoņiem viskautko liedz. Prāgā es nodzertos.

Un vēl Prāgā ir ebreju kvartāls. Es, kā jau īstens latvietis, kam rados ir vieni vienīgi Veinbergi, Grīnbergi un Traubergi, par šo ticību visādi smīkņāju, bet pat ar visu smīkņāšanu jāatzīst, ka Prāgas ebreju kvartālā gan vēsture smacē nost uz katra soļa. Kā apstiprinot visādus neglītus stereotipus, Prāgas ebreji par sava kvartāla apskatīšanu prasa pretdabiski milzīgu naudu, gandrīz divdesmit eiras, kas, uzreiz piebildīšu, nav tā vērts. Samaksājiet uz pusi mazāk un apskatiet tikai Altneushul, kas ir vienīgais, ko tur tiešām vajag redzēt. Kādus septiņdesmit gadus jaunāka par Rīgu, tā visviens ir vecākā Eiropas sinagoga, turklāt, kā stāsta, tur bēniņos dzīvo golems. Viņa ir pārsteidzoši maza un droši vien vienīgā gotiskā celtne, ko jūs jebkad redzēsit un kas nebūs kristīgā kulta vieta. Tā nu tu tur sēdi un skaidri jūti, kā gadsimti veļas tev pāri. Ļoti burvīga sajūta, tā gadsimtu velšanās pāri.

Pretī Altneushul ir smuks pulkstenis ar ebreju alefbeta burtiem (kas, gluži kā latīņu alfabēta burti, vienlaikus kalpo par cipariem), kas iet pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Ja jums nav, kur likt naudu, turpat pretī suvenīru veikalā var tādu dabūt kā rokaspulksteni. Man ir, kur likt naudu, tamdēļ man tāda nav, bet, ja jums gribas koļīt īsteni ticīgas ebreju čiksas, šis būs īstais aksesuārs. Vismaz līdz tam brīdim, kad vakara gaitā viņas pamanīs, ka jūs tomēr neesat īsteni ticīgs ebrejs. Bet es atkal novirzos no tēmas!

Tas ir, tā īsti nenovirzos. Protams, man ebreju kvartālā kāds jaunietis platmalē un melnā paltrakā tā bikli apjautājās, sak, atvaino, bet vai mēs gadienā neesam ticības brāļi? Še jāpiebilst, ka man ir tāda savdabīga prasme: es itin visur izskatos pēc vietējā, tas ir, mani uzrunā valodās, kuŗas es nesaprotu, un prasa ceļu. Esmu pārliecināts, ka arī, teiksim, Āfrikā mani noturētu par kolonizatoru pēcteci, nevis tūristu. Protams, šeit palīdzēja tas, ka esmu atlaidis jo brangu bārdu (aizbraukšu nākamgad uz Irānu un pēc tam dzīšu nost) un visur staigāju ar cepuri. Bet es viņiem pateicu, ka neesmu. Jā, droši vien es nevaru melot pats sev, bet viņiem taču es varu, vai ne?!

Nu lūk, un tā nu beigu beigās ceļojums pa diženo františeku zemi tagad piestājis Pardubicē, kur es rakstu šīs rindas. Kāpēc Pardubice? Vāclavam Havelam reiz bija tāda skaista luga "Audience", kuŗā es, lai dievi man žēlīgi, reiz spēlēju savā amatieŗteātŗa karjērā. Un manam varonim, pārliecinātam urlam, darbs Pardubicē bija tāds slapjais sapnis, kas, visticamāk, nozīmēja, cik viņam zemas debesis. Nu lūk, un vispār Pardubice ir kūl, Pardubice ir reāli kūl. Ir gan tiesa, visu laiku gribas dungot Makartnija hītu "Back in the ČSSR", bet tas drīzāk tāpēc, ka Prāga savas sociālisma laiku pēdas cītīgi pieslēpusi (lai gan ne iznīdējusi, protams), bet Pardubice lielā mērā ne. Tāda Čehijas atbilde uz jautājumu, kuŗu neviens nav uzdevis, tas ir, es gribēju teikt, Valmierai. Nē, nopietni. Kad es pamanīju, ka viņi vasaras vidū uzrakuši pilsētas galveno ielu, es aiz laimes un māju sajūtas bezmaz vai apraudājos. Ja es jelkad došos trimdā uz Čehiju (nav plānots, bet, kā jau minēju, es labprāt pamēģinu lietas, kuŗas iepriekš neesmu mēģinājis), Pardubice būs tā vieta, uz kuŗu šad tad aizbraukt, pielieties ar lēto čehu alu un nuostaļģiski klīst pa kārtējo nupat uzrakto ielu, laikpalaikam saldsērīgi nopūšoties, nav tak dzimtene, bet tuvu gan.

positivus Jul. 27th, 2014 @ 07:28 pm
[info]az, posting in [info]pajautaa
hiphotiska soliste, nosleeguma dziesma "home", kaa sauc grupu?

Jul. 27th, 2014 @ 03:45 pm
[info]devour
Vai Tu, mans mazais draudziņ, atminies...? Pirms kāda laika es atļāvos paņirgāties par kādu Cibiņu.
Šis Cibiņš to ņēma pie sirds un izsauca mani uz dueli, kad ieradīšos LV. Vārds pa vārdam - Cibiņš uz tikšanos neieradās. Pat positivusā nevarēja atrast pusstundu laika, jo tik saspringts bija viņa grafiks (insert joke about him eating all the time here).

All being said, rekur ir mana kolāža, kuru es uztaisīju pirms kāda laika (FYI es arī viņam pašam uzrakstīju, ka ļoti neveiksmīga bilde - got ignored).


Jul. 27th, 2014 @ 01:50 pm
[info]nebukadnecars, posting in [info]pajautaa
heisā cibiņi!
jautājums par auto nomu Rīgā. pašai nekad ar to lietu nav nācies saskarties, bet varbūt kāds, kuram ir gadījies, var ieteikt lētāko un draudzīgāko nomu?
interesē neliels auto, nu, tur, VW Golf vai kaut kas tamlīdzīgs. ja tam ir nozīme, tad laika posmā no 1. - 3. augustam.

internetos it kā skatos, bet dikti dārgi viss, varbūt nemāku skatīties, tāpēc jautāju gudrākām galvām. :)

Biļete uz Laba DabaJul. 27th, 2014 @ 01:13 pm
[info]nefermerita, posting in [info]pa_leeto
Pārdodu biļeti uz Laba Daba (uz visām festivāla dienām), cena - 20 EUR (šobrīd pārdod pa 30). Klāt ir arī čeks. Kontakttālrunis: 29575321
Zvanīt, jo nebūšu pie datora, šeit nekomentēšos.

Jul. 26th, 2014 @ 11:07 pm
[info]huinja

Jul. 26th, 2014 @ 04:17 pm
[info]quizer
Kamēr Ervīns guļ, es rakstu traktātu par Naftu, esmu tik excited, ka atveru vīna tetra paku.

Jul. 26th, 2014 @ 11:18 am
[info]dute, posting in [info]pajautaa
vai Kalngalē var normāli noparkoties un tikt pie jūras?

spalvaini dinozauriJul. 25th, 2014 @ 11:28 pm
[info]ingmars

bustin makes me feel good :DJul. 25th, 2014 @ 11:41 pm
[info]psihs

ttttttJul. 25th, 2014 @ 10:38 pm
[info]ingmars

ticības lietasJul. 25th, 2014 @ 08:38 pm
[info]psihs
vārds ateists man nav ērts, varat saukt mani par mīksto pussy cat doll, bet domāju tam piekabināts pārāk daudz bagāžas, piemēram, ka man interesē bioloģija vai arī esmu hārdkore skeptiķis vai materiālists, labāk saukšu sevi par šaubītāju, kā neil degrasse tyson teica - doubter, arī tādā ziņā varbūt tas ir pareizāk, ka, piemēram, daži cilvēki pasludina dabu vai dzīvo pasauli vai ko par dievu, tad sanāk, ka tajos gadījumos esmu teists

if you love me, prove it financially © [info]brittanyJul. 25th, 2014 @ 01:57 pm
[info]neoplasm
izgāju no sava getō un smukajā rajōna daļā iekšā un uzskrēju ļoti jaukam krodziņam the squirrel vārdā. brokastīs tiku pie kafijas, salātiem ar fish cakes un ķiplokmaizītēm ar sieru. izplājos lielā klubkrēslā pie loga, bija mierīgi un klusi, jo nevienas dvēseles, līdz ienāca ārā sēdošā baltā lēdija, kas nogāja man ļoti tuvu garām un nopētīja manu šķīvi. pēc brīža ienāca patīkams melnādains vīrietis un viesmīlim teica, ka viņa sieva [baltā lēdija tātad] ēdīšot whatever this girl is having, norādot uz manu badīgo, piestumto seju. pavāre no virtuves atkliedza, ka nekā nebij', es esot tikusi pie viņu vispēdējākajiem fiškeikiem, un tad viņi tur ņēmās ālēties un man pārmest, paspēlēju līdzi un profūzi atvainojos par viņu izčakarētajām brokastīm. un tad tas vīrietis vairs ne reizi man nevarēja mierīgi paiet garām un visu laiku jokojās un izteica man visādas pārmetošas piezīmes. pie cita galdiņa pie loga sēdēja vīrietis, kas lēnītēm malkoja sarkanvīnu un izskatījās pēc pļēgura un dīkdieņa. kad viesmīlis man nedeva šķiltavas un piedāvāja tās aizņemties no tā pārīša, es uz brīdi iedomājos, ka principā varu arī paciesties un pa ceļam uz mājām noskōrot kaut kur jaunas. bet pļēgurdīkdienis ļoti laipni piedāvāja savus sērkociņus. piegāju pateikties un paņemt sēriņus un ievēroju, ka viņš vispār drīzāk izskatās pēc bomža. mājupceļā sāka šausmīgi gāzt un zibeņot, un es visam piedevām, protams, drusku apmaldījos. dabūju savas brokastis to go, jo tās porcijas tur ir tādu 3 maltīšu izmēra, score:)

vakardien ar [info]brittany pabijām krodziņā pie prostitūtu kapiem. jēziņ, kur lieliska viņiem tur kūpinātā forele ar mārrutkiem! atkal palikām pēdējās, bet pēdējo nepabeigto vīnu mums jaunkundzes ļoti laipni pārlēja pudelē ar korķīti. sēdējām pie tiem kapiem, noslēdzām vakaru un rajōna cilvēkos radījām visādas nepamatotas aizdomas:))


Current Mood: slinks
Current Music: No Doubt - Don't Speak

Neprasi Gūglei, prasi CibaiJul. 25th, 2014 @ 02:30 pm
[info]kautskis
Čau, draudziņi. Lūdzu, iesakiet, ko darīt diženās františeku zemes leģendām un krievu tūristiem apvītajā galvaspilsētā. Ieteicams ko tādu, kas nebūtu šīm te leģendām un krievu tūristiem apvīts. Paldies!
Top of Page Powered by Sviesta Ciba