gājiens
pa ceļu: domas
es vislabak jūtos, kad esmu mierīgs. man ir silti, man galvā skraida visādas mazas domiņas. nekas svarīgs.
toties ārā ir auksti, bet man aiz cimda ir piparkūku automobīlis, ar delnu sildu mazās riepiņas un durtiņas. eju gar tenisa laukumu un garām traucas tramvajs, atgādinādams, ka jāpieliek solis darba virzienā. iela ir tukša, tīkami klusa. mazs, apmierināts runcis griežas man vēderā un liek justies labi, smaidi plaulst, dzirdot mīļu balsi, kura stāsta par pašceptiem pīrāgiem un tēju. nespēju vien beigt priecāties par apavu sildītāju, tagad kājas vienmēr būs siltas ziemā. tā nu es čāpoju pa ceļu kā lācis un smaidu. šis vakars man ir padevies.