Atver acis

Recent Entries

1/17/08 09:10 am - brrrrrr...rrrrrrrb

Esmu izturējis nakti bez nevienas pašas kafijas krūzītes! Yes, esmu varonis, un tas nekas, ka lielāko nakts daļu pavadīju guļot - tagad liels pārbaudījums priekšā, uzreiz jānostrādā dienas maiņa ar`. vieslielākā bēda - nav ko darīt.
lai arī kā būtu, esmu apņēmības pilns, šo apņēmību radu sevī spītējot nogurušajām un nedaudz sāpošajām acīm(vispār jau drīzāk smeldzošajām, nevis sāpošajām), vēderu, kurš uzvedas dīvaini. man gribas ieiet vannā. mājās noteikti iegrimšu vannā un vēl labprātāk tur aizmigšu, lai pēc tam laimīgs ripotu uz gultu gulēt.
es tomēr laikam padomšos un iedzeršu kādu kafijas tasīti. ar putukrējumu.mmm..

1/15/08 04:48 am - Vakara pastaiga

nakts..jau pieci no rīta. eirosports visu nakti rāda tenisu no austrālijas. puiši trenkā bumbiņu un kliedz tikai: "Out, out!"
kamīnā sprakšķ malka, bet es nemitīgi čakarēju filmu mājaslapu. ir izdevies ieviest dažas fīčas, tai skaitā aptauju. tikai vairs nespēju izdomāt nevienu apjautājamu jautājumu, tāpēc neaktivizēju to. vispār jau baigi..
"POK!" un bumbiņa tiek aizservēta ar 177km/h ātrumu.
mans šisnakts sapnis ir bradāt pa norasojušu pļavu naktī, tai ir jābūt lielai pļavai! tur čīgā daudzi sienāži un kājas kļūst mitras no slapjās zāles. pļavas otrā galā ir siena kaudze. tāda smuka, apaļa un norasojusi, bet iekšā ir silti, mājīgi. es sapnī ielīstu siena gubā, izklātu līdzpaņemto palagu un ar slapjiem matiem aizmigtu reibinošajā siena smaržā. sienāži čīgā..

1/7/08 05:21 am - 7.janvāris

šonakt esmu pacenties un izdzēru tikai vienu kafiju līdz šim. bet vēl jau pāris stundas priekšā. kolēģe jau ilgu laiku guļ pie kamīna. man priekšā kā dziļa, tumša aka stāv atverta franču valodas klade. "māģinot mācīties var paspet izdarīt daudz citu lietu, tikai ne mācīties" - tev ir taisnība. bet man līdz lekcijām ir vēl dažas stundas. vismaz varētu pamācīties darbības vārdus.

ārā snieg. nu, vairs nesnieg, bet kad sāku rakstīt šo ierakstu sniga. un sēžu pie loga - ar vienu aci(kreiso) lūru ekrānā, ar otru(tad sanāk labo) - ārā pa logu. iela balta, cik nu daudz ielas var redzēt, pavisma nedaudz, varbūt metrus astoņus.. bet tomēr. un pa ielu gāja kaķītis, gāja, apsēdās. skatījās un vēl pusminūti pasēdēja vienā no nedaudzajiem neaizsnigušajiem laukumiņiem un aizgaja. tāds strīpains viņš bija. pelēks ar melnām strīpām, parastais.

1/3/08 06:54 am - mana mazā, ideālā pasaulīte

nesen man bija savs priekšstats par manu mazo, ideālo pasulīti, bet laikam ejot, priekšstati mainās.
tagad es gribētu kādu nelielu zemes nostūrīti džungļos.
tur iedzīvotāji dzīvotu ļoti vienkāršu dzīvi, skolās mācītu izdzīvošanas mācību un filosofiju. viņiem mācītu kā uztvert dzīvi skaistu, kā redzēt skaistumu vienkāršībā kādā tiem būtu jādzīvo.
visi iedzīvotāji tiktu pie teikšanas valsts vadīšanā. valsti vadītu tikai viens cilvēks, taču tiklīdz tas pieļautu kādu nopietnu kļūdu, viņu nomainītu nākošais rindā stāvošais kandidāts, līdz tas pieļaus savu kļūdu. tādējādi maksimāli ilgi valsti vadītu vispiemērotākais cilvēks. valsts līdzekļi primāri tiktu novirzīti vides sakopšanai, tiktu izmantotas apbūves, krāsas, formas, kuras cilvēka sirdij liek pukstēties ātrāk, liktu smaidam parādīties pār lūpām. naudas vietā cilvēki tirgotos ar precēm un pakalpojumiem, piem. "es tev apgriezīšu matus, ja tu šovakar pieskatīsi manu mazuli, kamēr es ar sievu iešu vakariņot, kur es par ēdienu atlīdzināšu vēlāk atnesot malku uz pavāra mājām."
vēl, katrs vasts iedzīvotajs varēs iesniegt labu atsauksmi par kādu no valsts iedzīvotājiem, izņemot sevi un 1000 labākie iedzīvotāji saņemtu ieverojamas nodokļu atlaides, tādēļ ikvienam būtu iemesls būt labsirdīgam un izpalīdzīgam.

!ļaujiet man pasapņot!

12/27/07 05:25 am - cheers

es eju gulēt.
divas, veselīgas stundas miega, "kas var būt labāks par šo?"

12/27/07 05:15 am

nav godīgi:
-tas, ka ēnas sēž pie manas gultas un neļauj gulēt, neļauj saldi sapņot
-tas, ka vēl neviena sniegpārsla šoziem nav uzkritusi man uz deguna
-tas, ka es strādāju, bet man tagad kontā ir divi lati
-tas, ka es redzu bezpajumtniekus un nespēju viņiem palīdzet
-tas, ka es protu aizvainot tuvus cilvēkus
-tas, ka es protu šādi žēloties

ir godīgi:
-tas, ko es saņemu pretī par savu rīcību

12/26/07 09:59 pm - gājiens

pa ceļu: domas
es vislabak jūtos, kad esmu mierīgs. man ir silti, man galvā skraida visādas mazas domiņas. nekas svarīgs.
toties ārā ir auksti, bet man aiz cimda ir piparkūku automobīlis, ar delnu sildu mazās riepiņas un durtiņas. eju gar tenisa laukumu un garām traucas tramvajs, atgādinādams, ka jāpieliek solis darba virzienā. iela ir tukša, tīkami klusa. mazs, apmierināts runcis griežas man vēderā un liek justies labi, smaidi plaulst, dzirdot mīļu balsi, kura stāsta par pašceptiem pīrāgiem un tēju. nespēju vien beigt priecāties par apavu sildītāju, tagad kājas vienmēr būs siltas ziemā. tā nu es čāpoju pa ceļu kā lācis un smaidu. šis vakars man ir padevies.

12/24/07 03:58 am - ziema aiziet

sniegs bija bērnībā. bērnībā.. toreiz bija sniegs lielām pūkām.
toreiz bija forši skraidīt pa kalniņu ar sarkanu, nosalušu degunu un cītīgi un ilgi vilkt kalnā koka ragaviņas, lai pēc tam veltītu 5 sekundes nobraucienam, kurš katru reizi šķita arvien ātraks un aizraujošāks. un tā, līdz satumsa..

12/17/07 02:50 am - rīts rīts

tas bija sestdienas rīts, agrs rīts. gaiss bija dzestrs, vēss un atspirdzinošs. pēc garas darba nakts braucu pāri akmens tiltam. pie apvāršņa spīdēja agra ziemas saule. daugavas ūdens jau bija nedaudz sasalis, pulcējot uz sevis kaiju barus. tās sēdēja baros, tādos baros, kā rudeņos vēja virpulis sanes lapas vienā kaudzē un bīda to pāri ielai. nedaudz skarbs tabakas dūms radīja nelielu reibuma sajūtu galvā. nu varēja aizmirst visas bēdas. tas bija optimisma rīts. tajā rītā prieka sajūtas sitās uz augšu tāpat kā burbulīši šampanietī

12/12/07 01:29 am - nakts maiņa

šonakt viesnīcā dzeru daudz kafijas, lai neaizmigtu. rīt ir eksāmens IT, itkā visu zinu, bet neesmu par sevi drošs.
tagad bārā viens īrs tik pļāpā un pļāpā savā jokainajā izloksnē. būtu labāk gājis gulēt.
pavārs man uztaisīja gardu sendviču, jo ierakstīju viņam mūzikas cd. jutos kā baigais vecis. tā lūk!

12/12/07 12:43 am


aplūko šo bildi! vai tev nešķiet, ka šie pērtiķīši ir daudz dabiskāki par cilvēkiem? lūk šīm radībām ir patiesas un godīgas sejas izteiksmes!
dažkārt man ļoti apnīk tas, ka cilvēki nemēdz būt patiesi. lai arī cik, tu būtu patiesībā neveikls, glups, smieklīgs utt, bet tas ir daudz labāk un interesantāk, nekā izlikties.
skatoties šajā bildē, man sāk asarot acis. no prieka, no laimes. kaut kas šajā pasaulē vēl ir īsts!

12/10/07 04:57 pm

ai ai, uztraukumi uztraukumi!
tie nomoka..

12/4/07 08:22 am - Why worry

There are only two things to worry about:

Either you are well or you are sick.

If you are well, then there is nothing to worry about;
but if you are sick, there are two things to worry about;
either you will get well, or you will die.

If you get well, then there is nothing to worry about;
but if you die, there are two things to worry about;
either you will go to Heaven or Hell.

If you go to Heaven, then there is nothing to worry about;
but if you go to Hell, you will be so damn busy shaking hands
with friends, you don't have time to worry!

12/3/07 07:34 am - Labrīt, mans jaunais žurnāl!

Labrīt, sveišais svešiniek, ja esi iemaldījies, gluži nejauši, tad uzzini, ka šis tagad ir mans, 19 gadīga puiša nelielais, neobjektīvais/subjektīvais skats uz ikdienas pasauli.

cheers!
Powered by Sviesta Ciba