Dzīve ir lieliska, pat ja es šobrīd to sev pamatīgi sarežģīju. Tas gan sākās jau mazliet pirms šobrīd, bet...
Atkal sākas haoss, nenoteiktība un noteiktība, apbrīna un garlaikotība, skaņas, smaržas, garšas, sajūtas, kaisle un atsalums,... Pasaulē ir tik daudz visa kā, un es nupat nobijos, ka tik maz redzēšu, jutīšu, sadzirdēšu, izdarīšu...
Man ir jāmainās. Uz labo pusi, lai ko tas arī nozīmētu.




Bet es jau nesaku, ka mainīties ir viegli :P
Es pats zinu pietiekami daudz lietas, kuras man iespējams arī vajadzētu mainīt, bet kaut kā ne pārāk tas arī sanāk.