Dzīve ir lieliska, pat ja es šobrīd to sev pamatīgi sarežģīju. Tas gan sākās jau mazliet pirms šobrīd, bet...
Atkal sākas haoss, nenoteiktība un noteiktība, apbrīna un garlaikotība, skaņas, smaržas, garšas, sajūtas, kaisle un atsalums,... Pasaulē ir tik daudz visa kā, un es nupat nobijos, ka tik maz redzēšu, jutīšu, sadzirdēšu, izdarīšu...
Man ir jāmainās. Uz labo pusi, lai ko tas arī nozīmētu.




Kaut kas jau droši vien pietrūkst.
Darbam jau ir trešā nodaļa pabeigta?